Tiešsaistes darba faktori mūzikas terapijā

Abstract

Eksponenciālā informācijas tehnoloģiju attīstība un plašā pieejamība ir veicinājusi tiešsaistes komunikācijas instrumentu izmantošanu veselības un terapeitisko pakalpojumu sniegšanā. Lai nodrošinātu mūzikas terapijas pakalpojuma pieejamību tiešsaistes vidē, terapeitiem ir jāpielāgo sava pieredze un jāņem vērā dažādi ar tiešsaistes darbu saistītie vides un darbības faktori kas palīdzētu adaptēties izmaiņām un nodrošinātu piemērotu pakalpojumu klienta/pacienta vajadzībām un spējām (Carvajal, 2020; Knott & Block, 2020). Maģistra darba ietvaros veiktā secīgā izpētes jaukto pētījumu dizaina mērķis bija izpētīt mūzikas terapijas darbu tiešsaistē un salīdzināt tiešsaistes darba organizāciju starp Latvijā un citās Eiropas valstīs praktizējošiem mūzikas terapeitiem. Pētījuma pirmajā posmā, lai zinātniskajā literatūrā identificētu faktorus, kas raksturo mūzikas terapijas darbu tiešsaistē, tika veikts ātrais sistemātiskais pārskats. Pētījuma otrajā posmā tika veikta aptaujas izstrāde, aptaujas pantu satura validitātes un struktūras novērtēšana, kā arī, izmantojot izstrādāto neklātienes aptauju, ievākti kvantitatīvie dati no praktizējošiem mūzikas terapeitiem Latvijā un citās Eiropas valstīs, lai noskaidrotu, vai un kā tiek organizēts tiešsaistes darbs. Datu apstrādes un analīzes metodes: kvalitatīvo datu ieguve un analizēšana ar tematisko analīzi tēmu biežuma noteikšanai, kvantitatīvā instrumenta (aptaujas) izstrādei, aptaujas kvantitatīvo datu apstrāde, izmantojot aprakstošās statistikas metodi. Aptaujāti 114 respondenti (no Latvijas (n=45), no Eiropas (n=69)). Aptaujā piedalījušās 43 sievietes, 2 vīrieši no Latvijas izlases un 61 sieviete, 6 vīrieši no citu Eiropas valstu izlases. Vidējais dalībnieku vecums Latvijas izlasē bija 48,2 gadi, Eiropas izlasē - 44,4 gadi. Pētījuma rezultāti. Literatūras analīzes rezultātā identificēti faktori, kas attiecas uz mūzikas terapijas specifiku tiešsaistes darbā - kvalitatīva attēla un skaņas pārraide, kas sevī ietver piemērotas videokonferenču programmas izvēli, elektronisko ierīču un papildaprīkojuma izvēle, digitālo tehnoloģiju mūzikas instrumentu lietojumprogrammu izvēle, atbilstošu intervenču izmantošana. Aptaujas rezultāti parāda, ka šobrīd tikai neliela daļa Latvijas un citu Eiropas valstu mūzikas terapeitu savā praksē izmanto tiešsaistes darbu, galvenokārt uzsākot to praktizēt, tikai sākoties Covid-19 ierobežojumiem 2020. gadā. Aptaujā kā viens no nozīmīgākajiem ierobežojumiem nepraktizēt tiešsaistes darbu ir novērtēts informācijas, profesionālo asociāciju izstrādāto vadlīniju un apmācību darbam tiešsaistē trūkums. Pētījuma rezultāti var būt noderīgi profesionālajām mūzikas terapijas organizācijām, izstrādājot vadlīnijas tiešsaistes darbam, kā arī mūzikas terapijas profesionāļiem, iepazīstoties ar tiešsaistes darba specifiku – vides un darbības faktoriem, ieguvumiem un ierobežojumiem, ar kuriem dalījušies un novērtējuši tiešsaistē praktizējošie kolēģi.

Rapid development and wide availability of the information technologies has facilitated use of online communication tools in the delivery of healthcare services and therapies. However, to provide quality music therapy online, therapists have to adapt existing methods and have to take into account the different environmental and operational factors affecting online therapy. Only appropriate adaptation to necessary changes facilitate provision of a quality service to the client / patient in line with client’s / patient’s needs and abilities to participate (Carvajal, 2020; Kontt & Block, 2020). The aim of the sequential research design conducted within the framework of the Master's thesis was to research music therapy work in the online environment and to compare the organization of the online work among music therapists practicing in Latvia and other European countries. In the first phase of the research, a rapid systematic review of the scientific literature was conducted to identify factors that characterize online music therapy work. In the second phase of the research, a survey was developed, validity and structure of the survey articles were evaluated, and quantitative data was collected from practicing music therapists in Latvia and other European countries, ultimately to find out if and how the online work is organized. Data processing and analysis methods: acquisition and analysis of qualitative data with thematic analysis to determine the frequency of topics, development of a quantitative tool (survey), and processing quantitative data of the survey using descriptive statistics method. 114 respondents participated in the survey – from Latvia n = 45, comprising 43 women and 2 men, and from other European countries n = 69, comprising 61 women and 6 men. The average age of the participants from Latvia was 48.2 years and 44.4 years among participants from other European countries. Findings of the research. Based on the analysis of the literature, a factors relevant to the specifics of the music therapy work in online environment were identified – qualitative visual and audio transmission, which includes selection of an appropriate video conferencing software, selection of electronic devices and accessories, selection of digital musical instrument software, and use of appropriate interventions. The results of the survey show that currently only a small part of music therapists in Latvia and other European countries use online work in their practice; most have started practicing online therapy only as a response to variety of Covid-19 restrictions introduced in 2020. One of the most significant limitations not to practice online therapy according to the survey is lack of guidelines form professional associations, limited information and absence of training for online work. The findings of the research are useful for professional music therapy organisations in developing guidelines for the online work as well as for music therapy professionals.