Vizuāli plastiskās mākslas terapijas ietekme uz subjektīvās labklājības afektu komponenti paliatīvā aprūpē esošu bērnu aprūpētājiem

Abstract

Amerikāņu psihologa E.Dīnera (Edward Francis Diener) un viņa kolēģu piedāvātais subjektīvās labklājības hierarhiskais modelis (Diener et al., 2009) izdala divas subjektīvās labklājības komponentes – kognitīvo (apmierinātība ar dzīvi un apmierinātība noteiktās dzīves jomās) un afektīvo (pozitīvie afekti un negatīvie afekti). Balstoties pētījumos par paliatīvā aprūpē esošu bērnu aprūpētāju nozīmīgākajām grūtībām emocionālajā sfērā, subjektīvās labklājības afektīvā komponente ir izvēlēta par šī pētījuma atkarīgo mainīgo. Maģistra darba mērķis ir pārbaudīt, vai vizuāli plastiskās mākslas terapija ietekmē subjektīvās labklājības afektu komponentes rādītājus paliatīvā aprūpē esošu bērnu aprūpētājiem un noskaidrot aprūpētāju subjektīvo viedokli par vizuāli plastiskās mākslas terapijas ietekmi uz subjektīvās labklājības afektu komponentes rādītājiem. Pētījumā piedalījās 34 latviski runājoši paliatīvā aprūpē esošu bērnu aprūpētāji vecumā no 26 līdz 55 gadiem. Dalībnieki pēc nejaušināšanas principa tika sadalīti izpētes grupā (n = 17) un kontroles grupā (n = 17). Izpētes grupas dalībnieki divas reizes nedēļā piedalījās 10 vizuāli plastiskās mākslas terapijas sesijās. Lai noteiktu pētījuma dalībnieku afektu rādītājus pirms un pēc vizuāli plastiskās mākslas terapijas izpētes grupai, abu grupu dalībnieki izpildīja "Pozitīvo un negatīvo afektu skalu" (The Positive and Negative Affect Schedule (PANAS) (Watson et al., 1988). Aptaujas adaptāciju latviešu valodā ir veikusi A. Upmane (Upmane, 2010). Datu analīzei, tika pielietota aprakstošā un secinošā statistika. Lai precizētu notikušās izmaiņas subjektīvās labklājības afektu komponentē un iegūtu individuālus viedokļus par vizuāli plastiskās mākslas terapijas ietekmi, 6 izpētes grupas dalībnieki piedalījās fokusgrupas intervijā. Fokusgrupas intervijā iegūto kvalitatīvo datu analīzei tika izmantota kontentanalīze. Salīdzinot iegūtos rezultātus kopējos vidējos afektu rādītājos izpētes un kontroles grupām, nav gūti pierādījumi par to, ka izpētes grupas statistiski nozīmīgās izmaiņas negatīvo afektu vidējos kopējos rādītājos notikušas tieši vizuāli plastiskās mākslas terapijas ietekmes rezultātā, jo arī kontroles grupai šie radītāji ir samazinājušies. Tomēr, pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka dalība vizuāli plastiskās mākslas terapijā aprūpētājiem rosina pozitīvas emocijas un sniedz iespēju atpūsties. To parāda statistiski nozīmīgās izmaiņas izpētes grupai atsevišķos pozitīvos un negatīvos afektos. Šie rezultāti saskan ar kvalitatīvajiem rezultātiem, kas ļauj secināt, ka vizuāli plastiskās mākslas terapija ir lietderīga intervence paliatīvā aprūpē esošu bērnu aprūpētājiem, lai saņemtu atelpu, atbalstu un uzlabotu emocionālo stāvokli.

Proposed hierarchical model of subjective well-being by an American psychologist Edward Francis Diener and his colleagues (Diener et al., 2009) points out two components of subjective well-being – cognitive (satisfaction with life and satisfaction with certain areas of life) and affective (positive affect and negative affect). The subjective well-being’s affective component has been chosen as a dependent variable of this study, based on the research about significant emotional hardship of caregivers in paediatric palliative care. The aim of this master’s thesis is to verify, whether an art therapy affects the indicators of the subjective well-being’s affective components of the caregivers in paediatric palliative care and to clarify subjective opinions of the caregivers on influence of the art therapy on the affective components’ indicators of subjective well-being. 34 Latvian speaking caregivers in paediatric palliative care aged 26-55 took part in this study. Participants were divided by principle of randomization into an experimental group (n = 17) and a control group (n = 17). The participants of the experimental group were participating in 10 art therapy sessions taking place twice a week. To determine the indicators of the affect of the study participants before and after the art therapy in the experimental group, the participants of both groups filled in The Positive and Negative Affect Schedule (PANAS) (Watson et al., 1988). An adaptation of the survey in Latvian was carried out by A. Upmane (Upmane, 2010). Descriptive and inferential statistics were used for data analysis. To specify changes within the component of the subjective well-being’s affect and to obtain individual opinions on the effects of the art therapy 6 participants of the experimental group took part in a focus group interview. Content analysis was used for the focus group’s qualitative data analysis. Comparing the results of the total mean indicators of the affect for experimental and control groups, there is no evidence that statistically significant changes of the mean total indicators of the negative affect have taken place directly due to the art therapy effects, as the control group also shows a decrease in those indicators. However, the results of the study suggest, that the participation in the art therapy rouses positive emotions for the caregivers and gives them an opportunity to rest. That is demonstrated by the significant changes in certain positive and negative affect of the experimental group. These results coincide with the qualitative data results, which allows to conclude, that the art therapy is a useful intervention for caregivers in paediatric palliative care to receive a respite, a support and to improve their emotional state.