Piedzīvojumu terapijas intervence izdegšanas sindroma mazināšanā

Abstract

Palīdzošo profesiju pārstāvjiem ir īpaši augsts risks pieredzēt izdegšanu, kas veidojas hroniska stresa rezultātā darba vidē, un Covid-19 pandēmijas ietekmē šāds risks tikai palielinās. Izdegšanas sindroms izpaužas kā enerģijas izsīkums, depersonalizācija un personīgās efektivitātes samazinājums, kas atstāj negatīvas sekas gan indivīda, gan darba vides, gan sabiedrības līmenī. Viens no veidiem, kā iespējams mazināt izdegšanu, ir iedarboties uz personīgajiem izdegšanas riska faktoriem, piemēram, veicinot emocionālo noturību un stresa pārvaldību, attīstot komunikācijas prasmes u.c. Kā potenciāli iedarbīga intervence izdegšanas problēmas risināšanā iespējama piedzīvojumu terapija, jo pasaules pieredze un pētījumi uzrāda tās efektivitāti psiho-sociālo prasmju, uzvedības, pašvērtējuma, komunikācijas, stresa pārvaldības u.c. personīgo aspektu uzlabošanā un attīstīšanā. Pētījuma mērķis bija izzināt dalībnieku pieredzes piedzīvojumu terapijas intervences programmās un noskaidrot, kādu ietekmi tās rada uz izdegšanu palīdzošo profesiju pārstāvju vidū. Lai sasniegtu šo mērķi, tika veikts jaukta tipa triangulācijas pētījums ar fenomenoloģisku ievirzi. Pētījuma ietvaros tika izstrādāta 3 dienu piedzīvojumu terapijas intervences programma brīvā dabā izdegšanas mazināšanai. Tika īstenotas 2 programmas, tajās kopā piedalījās 11 dalībnieki (palīdzošo profesiju pārstāvji ar izdegšanas pazīmēm). Kvantitatīvie dati tika iegūti ar novērtēšanas instrumentu ProQOL, lai izvērtētu dalībnieku izdegšanas stāvokli, kvalitatīvie dati tika iegūti individuālās intervijās un fokusgrupās, lai noskaidrotu dalībnieku pieredzi par piedzīvojumu terapiju un tās ietekmi uz izdegšanu. Rezultāti liecina par piedzīvojumu terapijas efektivitāti un pozitīvo ietekmi uz dalībnieku personīgajiem izdegšanas riska faktoriem gan 2 nedēļas, gan 3 mēnešus pēc intervences. Dalībnieki piedzīvojumu terapijas pieredzi raksturoja kā “nozīmīgu”, “vērtīgu”, “transformējošu”, “palīdzošu” u.c., aprakstot tādus pieredzes aspektus kā būšana dabā, grupas process, klātesamība, autonomija, droša vide, emocijas un pārmaiņas caur uzdevumiem un aktivitātēm. Intervences ietekmē uzlabojās dalībnieku psiho-sociālās prasmes, mainījās attieksmes.

The helping professions are at an exceptionally high risk of burnout due to chronic workplace stress, and this risk has increased as a result of the Covid-19 pandemic. Burnout syndrome manifests itself in depletion of energy, depersonalization and loss of personal effectiveness, with negative consequences for the individual, the work environment and society. Addressing personal burnout risk factors, such as: promoting emotional resilience and stress management, developing communication skills etc., offers a path to reduce burnout. Adventure therapy is a potentially effective intervention for solving the problem of burnout. Worldwide empyrical experience and research show its effectiveness for improving and developing psycho-social skills, behaviour, self-esteem, communication, stress management and other personal aspects. The author aimed to discover the participants' experiences in adventure therapy intervention programs and explore its effect on burnout reduction. Therefore, the author conducted a mixed-type triangulation study with a phenomenological orientation to achieve the research goals. Within the framework of the study, the author developed a 3-day adventure therapy intervention program to reduce burnout and conducted two programs in the wilderness with a total of 11 participants (representatives of the helping professions with signs of burnout). In addition, the author obtained quantitative data to assess the burnout status of the participants using the evaluation tool ProQOL and qualitative data to explore the participants' experience of adventure therapy and its effect on burnout through individual interviews and focus groups. The study results exhibit the effectiveness of adventure therapy and the positive effect on participants' burnout risk factors, controlled for two weeks and three months after the intervention. The participants described their adventure therapy experience as 'meaningful', 'valuable', 'transformative', 'helpful', etc., emphasizing certain aspects of their experience like being in nature, the group process, awareness, autonomy, a safe environment, emotions and change through tasks and activities. As a result of the intervention, the psycho-social skills of the participants improved, and attitudes changed.