Kibernoziegumos iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas problēmas

Abstract

Mūsdienās mainoties cilvēku ikdienas, paradumiem, sevišķi Covid pandēmijas laikā, mainās arī noziedznieku vide kurā tie darbojas. Palielinoties darījumu apjomam izmantojot interneta vidi un to platformas, palielinās arī noziedzīgu nodarījumu skaits, kur kiberoziedznieki, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, maldina personas ar mērķi iegūt sev mantisku labumu, kas izpaužas ne tikai krāpšanā, bet arī kā ielaušanās privātajā dzīvē, piekļūstot dažādām automātiskās apstrādes sistēmām. Kibernoziegumu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies neizmērāmā apjomā, dodot maldinošu priekštatu, ka noziegumu līmenis ar katru gadu samazinās, taču tas palielinās, ņemot vērā organizāciju publicētos datus par nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas apjomu, kas savukārt nozīmē, ka noziegumi maina veidu un raksturu pārceļoties uz kibervidi, kurā atrodami dažādi jauni vispārēji tehnoloģiskie un finanšu tehnoloģiju risinājumi. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas, kas saistītas ar kibernoziegumiem un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Darbā tiek konstatēts, ka normatīvajā regulējumā gan starptautiskā līmenī, gan Eiropas Savienību dalībvalstu līmenī, kā arī nacionālajā līmenī iztrūkst mūsdienām atbilstoši definējumi, kā arī iztrūkst mūsdienām atbilstoša normatīvā regulējuma būtība. Darba kopējais apjoms ir 82 lappuses.

Today, as people's routines and habits change, especially during the Covid pandemic, the environment in which criminals operate is also changing. As the volume of transactions using the Internet and its platforms increases, so does the number of criminal offences where cyber criminals use information and communication technologies to deceive individuals in order to gain financial gain, not only through fraud but also by invading their privacy by accessing various automated processing systems. Cybercrime has increased immeasurably over the last decade, giving the misleading impression that the level of crime is decreasing year on year, but it is increasing in the light of the data published by organisations on the level of money laundering, which in turn means that crime is changing its form and nature by moving into the cyber environment, where various new generic technological and financial technology solutions can be found. The aim of the master thesis is to study and analyse the problems of money laundering related to cybercrime and information and communication technologies. The thesis finds that the regulatory framework, both at international level and at the level of the Member States of the European Union, as well as at national level, lacks definitions and the substance of a regulatory framework that is relevant to the present day. The total length of the work is 82 pages. Keywords: cybercrime; proceeds of crime; cyberspace; ICT-enabled crime; cyberterrorism; financing of terrorism.