Lēmuma pieņemšana un atlīdzības izmaksas kārtības no Ārstniecība riska fonda tiesiskais regulējums

Abstract

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes izstrādāto Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē dalībvalstīm juridiski tiek uzlikts par pienākumu līdz 2013.gada 25.oktobrim nacionālajos normatīvajos aktos ieviest veselības aprūpē radīto kaitējumu atlīdzināšanas sistēmu un veselības aprūpē nodarbināto personu atbildības aizsardzības sistēmu. Tēmas aktualitāti nosaka 2013.gada 25.oktobrī notikusī Ārstniecības riska fonda koncepta ieviešana Latvijā, kuras mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā, ja viņa dzīvībai vai veselībai nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Būtiskāko Ārstniecības riska fonda darba daļu paveic Veselības inspekcija. Inspekcijas kompetencē ir ekspertīžu par kaitējuma esību vai neesību pacienta veselībai vai dzīvībai veikšana un atzinumu sagatavošana, kā arī atlīdzības prasījumu iesniegumu un lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību pieņemšana. Inspekcijas publiski pieejamā informācija liecina, ka arvien vairāk personu vēršas Ārstniecības riska fondā sakarā ar nodarīto kaitējumu. Tomēr Ārstnieciska riska fonda lēmumi par kaitējuma neesību vai atteikumu izmaksāt atlīdzību, vai atlīdzības apmēru – tie tiek pārsūdzēti gan Veselības ministrijā, gan Administratīvajā tiesā. Tas liecina, ka praksē aizvien pastāv problēmas saistībā ar atlīdzības lēmuma pieņemšanu no Ārstniecības riska fonda tiesiska regulējuma. Līdz ar to maģistra darba mērķis ir izpētīt lēmuma pieņemšanu un atlīdzības izmaksas kārtību no Ārstniecības riska fonda tiesisko regulējumu, konstatēt iespējamos problēmjautājumus un ieteikt iespējamos risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Maģistra darba apjoms ir 74 lappuses.

Directive 2011/24 / EU of the European Parliament and of the Council on the application of patients' rights in cross-border healthcare legally obliges Member States to introduce into national law a system of compensation for harm caused by healthcare and a system of protection of the liability of healthcare workers by 25 October 2013. The topicality of the topic is determined by the implementation of the Medical Risk Fund Concept in Latvia on October 25, 2013, the aim of which is to provide patients with the opportunity to defend their rights and receive compensation in extrajudicial proceedings if their life or health is damaged whether the inaction has been caused by medical personnel working in a medical treatment institution or caused by conditions during the medical treatment. The most important part of the work of the Medical Treatment Risk Fund is performed by the Health Inspectorate. The inspectorate is responsible for conducting expert examinations regarding the presence or absence of harm to the patient's health or life and preparing opinions, as well as accepting the submission of claims for compensation and the decision on payment of compensation or refusal to pay compensation. The publicly available information of the Inspectorate shows that more and more people turn to the Medical Treatment Risk Fund due to the damage caused. However, decisions of the Medical Treatment Risk Fund regarding the absence of harm or the amount of compensation are appealed to both the Ministry of Health and the Administrative Court. This shows that in practice there are still problems with the decision-making on the remuneration of the Medical Treatment Risk Fund. Thus, the aim of the master's thesis is to study the legal framework applicable to the decision-making and reimbursement procedures from the Medical Treatment Risk Fund, to identify the problems and to suggest solutions for its improvement. The volume of the master's thesis is 74 pages.