Apbedīšanas kultūra Cēsu un Valmieras novados: vide, tradīcijas un pārmaiņas

Abstract

Maģistra darba “Apbedīšanas kultūra Cēsu un Valmieras novados: vide, tradīcijas un pārmaiņas” mērķis ir identificēt un izpētīt apbedīšanas kultūras izpausmes Vidzemes kapos. Darba ietvarā tika analizētas kapu noformējumu un pieminēšanas kultūras izpausmes Cēsu un Valmieras novados - Spriņģu kapos Līgatnē, Cēsu Meža kapos, Veselavas kapos, Kocēnu kapos Valmierā, savukārt kā papildus pētniecības lauki tika izvēlēti Straupes Pārupes kapi, Valmieras Pilsētas centra kapi, Cēsu Lejas kapi. Pētījumā tika secināts, ka Latvijā esošās kapu teritorijas tiek uzskatītas par kultūras bagātām, heterotopiskām vietām, kuras tiek definētas caur specifisku uzvedības, tradīciju un ainavu veidošanas konceptiem. Iegūto datu analīzes rezultātā tika identificēti vairāki ietekmes aģentu modeļi, kuri ikdienā veido un uztur apbedīšanas kultūru un kapu vidi. Ietekmes aģentu veidošanās un to lomas tiek definētas pēc dažādiem nosacījumiem, kā radniecības tuvums ar aizgājušo, aģenta vispārējais statuss ģimenē un dzimums. Atkarībā no ietekmes aģenta veida tiek piemēroti noteikti kapu vides un apbedīšanas kultūras izpausmes veidi. Pētījuma gaitā tika secināts, ka kapu vides veidošanas pamatā ir Tima Ingolda aprakstītais taskscape koncepts, kur ainavas un vides veidošana ir atkarīga no cilvēka tiešas ietekmes. Darba tapšanā tika izmantota fokusētās etnogrāfijas metode, kas tika papildināta ar fotogrāfiju uzņemšanu vidē, kā papildus datu ievākšanas metode. Latvijas kapu vide tika skaidrota caur Mišela Fuko heterotopiskās vietas konceptu, savukārt tās vides veidošanas pamatā tika izmantota Tima Ingolda teorija par cilvēka un ainavas veidošanas sazobi.

The objective of the Master's thesis “Burial culture in Cēsis and Valmiera counties: landscapes, traditions and changes” is to identify the cultural manifestations of burial culture in cemeteries of Vidzeme. The work was carried out based on the gathered data from cemeteries of Cēsis and Valmiera counties - Spriņģu cemetery in Līgatne, Cēsu Meža cemetery, Veselava cemetery, Kocēnu cemetery in Valmiera, while Straupes Pārupes cemetery, Valmiera City Center cemetery and Cēsu Lejas cemetery were selected in addition to the fields of research. The study concluded that cemeteries in Latvia are considered as culturally rich, heterotopic sites, defined through specific concepts of human behavior, traditions and landscape creation. As a result of the data analysis gathered during the rresearch, several agency types were identified. People who are part of these agencies participate in activities of maintaining and creating burial culture and environment. The formation of agencies and their roles are defined according to various conditions, such as the nature of relationship with the deceased, the general status of the agent in the family and gender. Depending on the type of agency, certain environment types and expressions of burial culture is applied. The study concluded that the creation grave environment was based on the concept of taskscape as described by Tim Ingold, where landscape and environmental changes greatly depend on human direct influence. The main research method in work is focused ethnography which was supplemented with the photography as an additional method of collecting data. The landscape of Latvian cemeteries was explained through the concept of Michel Foucault`s theory of heterotopic sites, while Tim Ingold's theory about human interaction with landscapes such as “dwelling activities”, results in ever changing environment which is known as taskscapes.