Līdzsvara meklējumi. Attiecību nozīme bites un cilvēka mijiedarbības mezglojumos.

Abstract

Maģistra darbā “Līdzsvara meklējumi. Attiecību nozīme bites un cilvēka mijiedarbības mezglojumos” tiek analizētas biškopju pieredzes, līdzsvarojot vides mainības ietekmi bišu dravās ar veidoto un uzturēto attiecību palīdzību. Pētījuma ietvaros apkopoti dati no līdzdalīgā novērojuma un daļēji strukturētām intervijām ar informantiem ar dažādu pieredzi un personīgo motivāciju biškopībā, lai analizētu biškopja vidi kā attiecību mezglojumu, kurā saskaras daudzveidīgs attiecību un saikņu spektrs. Katram biškopim kā indivīdam šī vide ir atšķirīgi unikāla. Tas, savukārt, nozīmē, ka nav viena pareizākā veida, kā, saskaroties ar bišu saimju daudzveidību, klimata izmaiņām, intensīvās lauksaimniecības ietekmi, publiskajā telpā cirkulējošiem priekšstatiem, slimību pārnēsātājiem un citiem vidi ietekmējošiem aspektiem, tos risināt. Darbā apskatītais daudzveidīgais attiecību kopums, ko veido attiecības starp biti un cilvēku, bišu savstarpējās attiecības stropā, draudzības un sadarbības attiecības starp biškopjiem, kā arī citiem līdzcilvēkiem, attiecības ar ģimeni, tirgus attiecības un netiešas sociālās attiecības, kas pārvar tiešu saistību robežas, ģenerējot noteiktas zināšanas un prasmes, pats kļūst par vides ietekmes mehānisma aspektu. Šis kopums katru biškopi ietekmē atšķirīgā veidā gan pozitīvi, gan negatīvi. Darbā izmantotais daudzsugu etnogrāfijas ietvars, ļauj daudzveidīgās attiecības biškopja vidē skatīt vienlīdzīgi bez nošķīruma starp cilvēkiem un vairāk-nekā-cilvēkiem un palīdz analizēt veidus, kā informanti līdzsvaro vides mainību un abpusējās ietekmes. Pētījuma dati iegūti no līdzdalīgā novērojuma bišu dravā vienas biškopības sezonas garumā un no daļēji strukturētām intervijām, kuras veiktas galvenokārt klātienē ar biškopjiem vecumā no 45 līdz 65 gadiem ar dažādu dravošanas ilgumu, mērogu un raksturu. Šo biškopju dravas atrodas Kurzemē, Zemgalē, Rīgā, Pierīgā un Vidzemē, tādējādi dodot ieskatu plašā vides mainības pieredzes spektrā. Informantu pieredzes, kas iegūtas pētījuma laikā, ir analizētas, apvienojot vienā teorētiskajā ietvarā Merilinas Straternas (Marilyn Strathern), Tima Ingolda (Tim Ingold) un Kajas Miltones (Kay Milton) akadēmiskās diskusijas par vidi kā attiecību kopumu, attiecību raksturlielumiem un emociju nozīmi tajās. Tādējādi attiecību jēdziens ir ne tikai nozīmīgs ietvars inforantu pieredzēm, bet arī kļūst arī par pētniecības rīku. Darba tēze, kas tiek pamatota darba gaitā, ir: attiecības, kuras veido un uztur biškopis, ir līdzsvarojošs elements bites un cilvēka mijiedarbības mezglojumos un abpusējos apdraudējumos.

Master's thesis ‘The search of Balance. The role of Interactional Entanglements in Relationships of Bees and Human’ offers an analysis of beekeeper’s experiences in balancing the main environmental impacts in apiaries with the help of established and maintained relationships. The study gathers data from participatory observation and semi-structured interviews with informants with different experiences and motivations in beekeeping to analyze the beekeeper's environment as a meshwork of interactional entanglements. This environment is unique to each beekeeper as an individual. This means that there are multiple ways to deal with climate change, the effects of intensive agriculture, public image, health of bees and other environmental aspects. Relationship between bees and humans, relationships between bees themselves, friendship and cooperation between beekeepers and non-beekeepers, kinship, market relations and other relationships, overcoming the boundaries of direct connections, create certain knowledge and skills. These relationships itself becomes an aspect of the environmental impact mechanism, both positively and negatively. The multi-species ethnographic framework used in the study allows to reveal ways in which informants balance environmental variability more fully. The research data were obtained from a participatory observation in a apiary and from semi-structured interviews conducted with beekeepers aged 45 to 65 with different beekeeping experiences, scale and character. The apiaries of these beekeepers are located in Kurzeme, Zemgale, Riga, Pieriga and Vidzeme. The informants' experiences gained during the study are analysed by using the academic discussions of Marilyn Strathern, Tim Ingold and Kay Milton about the environment as a set of relationships, relationships as itself and the role of emotions in them. The concept of relationship is not only an important framework for the experiences of informants, but also becomes a research tool. The thesis is: relationships formed and maintained by the beekeeper is a balancing element in the interactional entanglaments between bees and human.