Katrs sadeg neparasti? Izdegšana kā robežobjekts Latvijas sabiedrībā

Abstract

Darbā “Katrs sadeg neparasti? Izdegšana kā robežobjekts Latvijas sabiedrībā” tiek analizētas izdegšanas daudzveidīgās nozīmes Latvijā. Šis ir antropoloģisks darbs, kura pamatā ir etnogrāfiskas metodes un daļēji strukturētas intervijas ar cilvēkiem, kam ir izdegšanas pieredze, kā arī medicīnas jomas un darba devēju pārstāvjiem. Darba otrajā daļā tiek aplūkota izdegšana kā robežobjekts. Lai arī izdegšanas izpratne atšķiras ārstu, darbinieku, darba devēju, mediju un citu sabiedrības grupu vidū, tomēr visas puses spēj runāt par it kā vienotu tematu un meklēt risinājumus it kā vienotai problēmai. Līdz ar to izdegšana Latvijā ir robežobjekts, ar kura palīdzību sabiedrībā tiek aktualizētas darba vides un mentālās veselības problēmas. Sabiedrībā pastāvošās izdegšanas izpratnes varētu iedalīt izdegšanā kā emocijā, izdegšanā kā rakstura vājumā, izdegšanā kā metaforā neveselības stāvoklim, kā arī izdegšanā kā medicīniskā terminā. Daudzveidīgās izpratnes vieno tas, ka cēlonis izdegšanai ir saistīts ar darbu. Izdegšana kā medicīnisks termins novērš uzmanību no sociālajām un darba vides problēmām, kuru rezultātā izdegšana radusies. Lai padziļināti analizētu izdegšanu Latvijā, darba trešajā daļā tiek piemērota pārejošas kaites teorija, kas ļauj uz izdegšanu skatīties kā uz pārejošu kaiti, kas aizpilda aktuālas nišas Latvijas sabiedrībā un darba vidē. Identificētās nišas ir sociālekonomiskais stress, tiekšanās uz augošu produktivitāti, nerisinātas darba vides problēmas, pieaugošs darba apjoms un indivīda atbildība sistemātiskas nedrošības apstākļos. Aplūkojot darba devēju piedāvātos risinājumus darbinieku mentālās veselības uzlabošanai, izkristalizējas fokuss uz darbinieku ārstēšanu un ģimeniskuma veidošanu darbavietā, tā vietā, lai risinātu problēmas, ko izgaismo izdegšanas nišas.

Master’s thesis “Everybody burns out differently? Burnout as a boundary object in Latvian society” analyses the varied interpretations of burnout in Latvia. It is an anthropological research based on ethnographic methods and semi-structured interviews with people who have experienced burnout and representatives of the medical field and employers. The second part is dedicated to burnout as a boundary object. Although interpretations of burnout differ among doctors, employees, employers, the media, and other social groups, they all seem to be able to talk about the same topic and develop solutions for seemingly the same problem. This illustrates burnout as a boundary object in Latvia which highlights problems with work and mental health. The varied interpretations of burnout can be segmented in burnout as an emotion, burnout as a character flaw, burnout as a metaphor for unwell health, and burnout as a medical term. The uniting element of these interpretations is the relation of burnout to issues at work. Usage of burnout as medical term has the tendency to move the focus away from social and work-related problems that have caused burnout in the first place. To further analyse burnout in Latvia, the third part focuses on the transient illness theory. Burnout as a transient illness addresses pressing issues in the society and work environment in Latvia. These include socioeconomic stress, aspiration for higher productivity, unresolved work problems, growing workload, and individual responsibility in precarious circumstances. When looking at the solutions provided by employers to help employees improve their mental health, the focus is mostly on “healing” employees and providing them with the sense of belonging to a workplace, rather than solving the problems illuminated by burnout.