Pierādījumu pieļaujamības problēmas kriminālprocesā

Abstract

Maģistra darbs “Pierādījumu pieļaujamības problēmas kriminālprocesā” aktualitāte balstīta tajā, ka pierādījumu pieļaujamības novērtēšana praktiski ir visproblemātiskākā no pierādījumu pazīmju īpašībām, kas saistāma ar interešu konflikta situāciju rašanos vai kriminālprocesa pamatprincipu kā vispārīga rakstura normām, kuru pārkāpuma konstatēšana ir saistāma ar tiesībpiemērotāju izpratni par konkrētā pamatprincipa vai normas tvērumu un robežām. Tieši pierādījuma pieļaujamība ir visvairāk skatītais ar pierādīšanu saistītais jautājums kasācijas instances kārtībā. Ņemot vērā, ka izšķirošu pierādījumu atzīšana par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem, var rezultēties ar attaisnojošu nolēmumu, atzīstot apsūdzēto par nevainīgu iespējamajā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, maģistra darba mērķis bija veikt pierādījumu pieļaujamības teorētisko un praktisko aspektu analīzi, identificējot iespējamo problemātiku un piedāvājot risinājumus problemātikas novēršanai. Pamatojoties pierādījumu pieļaujamības aktuālo teorētisko un praktisko problēmu un koncepciju analīzi, saistībā ar tiesu praksē konstatētajiem pierādījumu pieļaujamības vērtēšanas gadījumiem, tika secināts, ka veicot neatliekamu procesuālo darbības veikšanas pēckontroli pie izmeklēšanas tieneša, vērtējot procesuālās darbības veikšanas tiesiskumu un pamatotību, Kriminālprocesa likumā ir paredzētas dažādas sekas uz iegūto ziņu pieļaujamību. Vērtējot Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas ziņu par faktiem nepieļaujamības kritērijus, konstatēta kritēriju tvēruma pārklāšanās, kā arī, neskatoties uz pastāvošo kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un kontroles duālismu, pirmstiesas izmeklēšanas posmā netiek savlaicīgi konstatēti un novērstas procesuālās kļūdas un tiesībpārkāpumi, kas var būt par pamatu arī ziņu par faktiem pieļaujamības apšaubīšanai. Maģistra darbs sastāv no 96 lapām.

The master's thesis "Problematics of admissibility of evidence in criminal proceedings" is based on the fact that the assessment of evidence is practically the most problematic feature of the evidence which relates to the situations resulting in a conflict of interest or the basic principle of criminal proceedings as norms of a general nature where identification of the violation relates to law enforcers' understanding of the scope and limits of the particular principle and norm. The admissibility of evidence is the most looked at issue of proof of evidence in a court cassation. Taking into account that acceptance of a conclusive evidence can be deemed as inadmissible and unusable in evidence resulting in an acquittal and finding the accused not guilty of a possible criminal offence, the aim of the master's thesis is to analyse the theoretical and practical aspects of the admissibility of evidence, identifying possible problems and offering solutions to prevent them. Based on the analysis of the current theoretical and practical problems and concepts of the admissibility of evidence in connection to the assessments of the admissibility of evidence established by case law, it was concluded that by performing immediate procedural follow up with the investigating judge and assessing the legality and justification of the procedural action, there are various outcomes of the admissibility of information obtained in the Law of Criminal Procedure. Overlaps in the scope of the criteria have been identified while assessing the information on the facts of the criteria of inadmissibility in Section 130, paragraph two of the Law of Criminal Procedure. Despite the existing duality of supervision and controls of pre-trial criminal proceedings, procedural errors and violations of law are not detected and eliminated in a timely manner during the pre-trial investigation stage which may raise doubts of admissibility of the information on the facts. The master's thesis consists of 96 pages.