Personu ar invaliditāti tiesību aktualitātes Latvijā

Abstract

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) stāšanās spēkā 2010. gada 31. martā kļuva par pagrieziena punktu vairāku Latvijas tiesību sistēmas speciālo likumu normu grozījumiem un deinstitucionalizācijas procesa virzības sekmēšanai. ANO Konvencija vairākkārt dublē jau iepriekš pozitivētus vispārējos cilvēktiesību principus un tos, kas zināmi no paražu tiesībām, bet šis cilvēktiesību instruments ir būtisks, jo ietver arī personu ar invaliditāti tiesiskajai situācijai unikālus tiesību principus. Tādi kā tiesības uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, kas šī pētījuma kontekstā pārdēvētas par neatkarīgas dzīves principu ir pašsaprotama katras personas dzīves sastāvdaļa, kas ir nesaraujami saistīts ar cilvēka cieņas un integritātes principiem. Pērn īpaši aktuāls ir kļuvis personu ar invaliditāti cilvēka cienīgas dzīves materiālā nodrošinājuma aspekts. Līdz ar to valsts normatīvais regulējums sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis un apmērs valsts sociālās sistēmas ietvaros apstrīdēts Latvijas Republikas Satversmes tiesā. Izskatītajā lietā Tiesa nosprieda par valsts sociāaā nodrošinājuma pabalstu regulējošo tiesību normu neatbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam. Spriedums iniciēja aktīvas debates publiskajā telpā. Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevšķajās domās izteiktā kritika par tiesas secinājumiem pauž, ka, viņaprāt, šī pabalsta mērķis nav pamatvajdzību apmierināšana un personu ar invaliditāti pabalsta apmēra atkarība no nodarbinātības nav neīsteno pabalsta patieso jēgu. Tādēļ kļūst ļoti aktuāls jautājums: “Kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis personai, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēj un arī nespēs strādāt līdzvērtīgi ar citiem?” Bet materiālais nodrošinājums ir tikai viens no sociālās sistēmas elementiem. Personu ar invaliditāti neatkarības nodrošināšanai nepieciešams pievērsties arī vides un informācijas pieejamībai, kā arī sociālās iekļaušanas politikai un citiem pasākumiem, kas nodrošina personu ar invaliditāti pieeju tāda ikdienai, kura pārējai sabiedrībai šķiet pašsaprotama. Pētījuma koherencei ir būtiski apskatīt tiesību normas neatraujot tās no Eiropas un Latvijas vēsturiskās socioekonomikās un kultūras perspektīvas, tādējādi garantējot multidisciplināru pētniecības pieeju. Šajā pētījumā personu ar invaliditāti neatkarīgas dzīves princips tiks apskatīts vairākos kontekstos, kuru nesaraujama saikne veido cilvēka cienīgu neatkarīgu dzīvi.

The entry into force of the United Nations Convention on the Rights of Persons with Disabilities (hereinafter - the UN Convention) on March 31st, 2010 marked a turning point in the history of Latvian law. UN Convention acted as a pulling mechanism for the amendment of several special laws in the Latvian legal system to facilitate the deinstitutionalisation process. The UN Convention recites some of the general human rights principles positivised in treaties signed before and those known from customary law. This human rights instrument is crucial because it also includes principles that are unique to the legal situation of persons with disabilities. Such as the right to live independently, which is the basis for in the context of this study is observed from different perspectives. All of the aforementioned principles are an inherent part of every person's life and are inextricably linked to the principles of human dignity and integrity. Recently, the material aspect of a dignified life of persons with disabilities became tangible within the scope of social security. Consequently, the legal framework for the purpose and amount of the state financial aid within the state social security system has been challenged in the Constitutional Court of the Republic of Latvia. In the case under review, the Court ruled on the non-compliance of the legal norms regulating the state social security benefit with Articles 1, 91 and 109 of the Constitution of the Republic of Latvia “Satversme”. The ruling sparked an active debate in society. The critique expressed in the opinions of the Constitutional Court Judge Jānis Neimanis about the conclusions of the court expresses that, in his opinion, the purpose of this benefit is not to satisfy basic needs. Also, he states, that calculating the amount of the disability benefit based on employment does not fulfill its purpose. Therefore, the question arises: "What is the purpose of a social security benefit for a person who, for objective reasons, is unable and will not be able to work equally with others?" But financial security is not the sole element of the social system. In order to ensure the independence of persons with disabilities, it is necessary to focus on accessibility and access to information, as well as social inclusion policies and other measures that ensure persons with disabilities access to the daily activities in society. For the overal coherence of the research, it is important to outline the viewed legal norms from a historical, socioeconomic and cultural perspective of Europe and Latvia, thus implementing a multidisciplinary approach. In this study, the principle on the independent living of persons with disabilities will be viewed in a number of contexts, the intertwined connection of which forms a dignified independent life.