Title: Biroja darbinieku fizisko aktivitāšu paradumi COVID-19 laikā un pašnovērtējums
Other Titles: Physical activity habits of office staff during COVID-19 and self-assessment
Authors: Irēna Upeniece
Gundega Meļķe
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: fiziskās aktivitātes;biroja darbinieki;pašnovērtējums;citas brīvā laika aktivitātes.;physical activities;office workers;self-assessment;other leisure activities.
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Kvalifikācijas darba pētījuma “Biroja darbinieku fizisko aktivitāšu paradumi COVID-19 laikā un pašnovērtējums” mērķis ir izpētīt biroja darbinieku fizisko/sporta aktivitāšu paradumus COVID-19 laikā un pašnovērtējumu par labsajūtas kritērijiem- fiziskās sagatavotības, veselības stāvokli, darbspējām un sajūtām par stress. Biroja darbinieki, kuriem darbs ir mazkustīgs, ilglaicīgāks darbs pie datora, darba pienākuma veikšana no mājām, piedalīšanās attālinātās sanāksmēs un darba laika palielināšanās, laikā ar zemākām iespējām iesaistīties ārpus mājas aktivitātēm, tiek pakļauti augstākam stresam un trauksmei, kas nelabvēlīgi ietekmē biroja darbinieku fizisko un garīgo veselību. Pētījums par biroja darbinieku fizisko aktivitāšu paradumiem Covid-19 un pašnovērtējumu dotu iespēju izprast kādi ir biroju darbinieku fizisko aktivitāšu paradumi Covid-19 pandēmijas laikā, t.sk. novērtēt kā tiek izpildītas PVO rekomendācijas, kā novērtē labsajūtu un novērtēt vai pastāv sakarība starp iesaisti fiziskās aktivitātēs un pašnovērtējumu. Pētījuma metode ir aptaujas veikšana (anketēšana). Anketēšana veikta 2021. gadā no 20. oktobra līdz 28. oktobrim. Pētījumā piedalījās 105 respondenti – biroja darbinieki, kas brīvprātīgi izteikuši piekrišanu dalībai aptaujā un dzīvo Latvijā. Izslēgšanas kritērijs - respondenti, kas neveic pamatdarbu birojā. Anketā ieļauti 42 jautājumi – par sociāli demogrāfiskiem raksturlielumiem, par fizisko aktivitāšu paradumiem, par laiku, ko pavada mazkustīgās aktivitātēs, par citām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm un pašnovērtējums par labsajūtu, kas ietver 4 pašnovērtējumus - par fizisko sagatavotību, veselību, darbspējas un stresa līmeni. Respondenti tiek sadalīti 2 grupās tie kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (1.grupa) un tiek, kas nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (2. grupa) Tie salīdzināti rādītāji – pašnovērtējums par fizisko sagatavotību, veselību, darbspējām un stresa līmeņa sajūtām. Vidējā rādītāju salīdzināšanai tiek izmantots neatkarīgo rādītāju T-tests (Independent Samples Test), vidējo rādītāju salīdzināšana, ar ticamības intervālu 95 %. Pētījumā secināts, ka ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas divas trešdaļas no pētījuma dalībniekiem. Vairāk kā trešdaļa no pētījumu dalībniekiem izpilda PVO rekomendācijas par fiziskām aktivitātēm. Biroja darbinieki pašnovērtējumu fiziskās sagatavotības līmeni visbiežāk raksturo kā vidēju, veselības stāvokli un darbspējas kā labas un ikdienas stresa sajūtu kā nelielu. Pētījumā nav konstatēts, ka pētījuma dalībniekiem, kas nodarbojās fiziskām aktivitātēm, COVID-19 pandēmijas laikā būtu labāka labsajūta, kā tiem pētījuma dalībniekiem, kas ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas.
The aim of the qualification study “Physical activity habits of office workers during COVID-19 and self-assessment” is to study the physical activity habits of office workers during COVID-19 and self-assessment of well-being criteria - physical fitness, health, ability to work and feelings of stress. Office workers who’s job are sedentary, work longer hours at the computer, work from home, attend remote meetings and increase their working hours, while being less able to engage in activities outside the home, are exposed to higher levels of stress and anxiety, which adversely affects the office. physical and mental health of workers. A study of the physical activity habits of office workers in Covid-19 and self-assessment would provide an opportunity to understand the physical activity habits of office workers during the Covid-19 pandemic, incl. assess how WHO recommendations are being met, how well-being is being assessed and whether there is a relationship between involvement in physical activity and self-assessment. The survey (questionnaires) is used method. The questionaries were conducted from 20 October 20 to 28 October 2021. 105 respondents took part in the study – office worker who have voluntarily agreed to participate in the survey and live in Latvia. Exclusion criterion - respondents who are not full-time office worker. The questionnaire includes 42 questions - on socio-demographic characteristics, on physical activity habits, on time spent in sedentary activities, on other leisure activities and on self-assessment of well-being, which includes 4 self-assessments criteria - physical fitness, health, ability to work and stress. Respondents are divided into 2 groups who are engaged in physical activities (Group 1) and those who are not engaged in physical activities (Group 2) These are compared averages - self-assessment of physical activities, health, ability to work and feelings of stress. The Independent Samples Test (T-test), with a 95% confidence interval, is used to compare the mean. The study concludes that two-thirds of the study participants are engaged in physical activity. More than a third of the study participants follow the WHO recommendations on physical activity. Office staff most often describe the level of physical fitness for self-assessment as average, health status and ability to work as good and daily stress as low. The study did not find that subjects who were physically active had better well-being during the COVID-19 pandemic than those who were not physically active.
Description: Veselības sporta speciālists
Health care sports specialist
Izglītība, pedagoģija un sports
Education, Pedagogy and Sports
Appears in Collections:Studējošo kvalifikācijas darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.