Carpal Tunnel Syndrome- Risk Factors and Different Types of Treatment

Abstract

Karpālā kanāla sindroms šodien ir visizplatītākā augšējo ekstremitāšu neiropātija pasaules iedzīvotāju vidū. Tas var izraisīt iespējamu invaliditāti un samazināt pacienta funkcionālās spējas, kā arī palielināt sociālās izmaksas slimības atvaļinājuma dēļ. Karpālā kanāla sindroma simptomi ir nejutīgums, sāpes un parestēzija zonā, ko apgriež vidējais nervs. To izraisa paaugstināts spiediens karpālā kanālā, kas izraisa vidējā nerva saspiešanu. Smagāka slimības progresēšana var izraisīt muskuļu spēka samazināšanos, ietekmēt pacientu smalko motoriku un atrofēt muskuļus. Sakarā ar lielo izplatību un vēsturisko aktualitāti pēdējos gadu desmitos sindroms ir plaši apspriests. Ir veikts milzīgs zinātniskais darbs ar interesantām un noderīgām zināšanām. Ir identificēti dažādi riski un ar tiem saistītie faktori, kā arī plašas ārstēšanas iespējas. Šī sistēmiskā literatūras apskata mērķis bija sniegt pārskatu un noteikt, vai aptaukošanās, darba vietas/profesionālie faktori un līdzās esošie apstākļi ir zinātniski pamatoti riska faktori, kas saistīti ar karpālā kanāla sindromu. Turklāt mērķis bija sniegt un pārskatīt un noteikt zinātniski pamatotas ārstēšanas iespējas pacientiem, kuriem diagnosticēts karpālā kanāla sindroms. Mērķis bija novērtēt dažādas neķirurģiskas ārstēšanas iespējas-gan ilgtermiņa, gan īstermiņa, pamatojoties uz pašreizējo zinātnisko darbu, kas veikts šajā jomā. Turklāt mērķis bija identificēt un novērtēt ārstēšanas efektu un salīdzināt rezultātus atklātā un endoskopiskā karpālā kanāla atbrīvošanā. Metodes: Es veicu sistēmisku literatūras apskatu. Pamatojoties uz to, tika analizēti un salīdzināti kopā četrdesmit trīs pētījumi un sistēmiskie pārskati. Šie raksti tika identificēti, meklējot PubMed, Cochrane datu bāzē, Google Scholar un EMBASE. Kopumā literatūras apskatā tika iekļauti četrdesmit trīs raksti. Sistēmiskā pārskata rezultāts parādīja, ka karpālā kanāla sindroms ir saistīts ar lielu daudzumu dažādu riska faktoru. Šobrīd ir zinātniski pierādījumi, kas liecina, ka aptaukošanās, darba vietas faktori, cukura diabēts, hipotireoze un reimatoīdais artrīts ir dažādu līmeņu karpālā kanāla sindroma riska faktori. Gan konservatīvās, gan ķirurģiskās ārstēšanas iespējas ir parādījušas labvēlīgu rezultātu pacientiem, kuriem diagnosticēts karpālā kanāla sindroms. Neķirurģiskas ārstēšanas iespējas ar zinātniski pamatotu labvēlīgu rezultātu ietver šinas uzlikšanu plaukstas locītavai, perorālu un injicētu glikokortikoīdu izmantošanu un perineurālās dekstrozes injekciju ar ultraskaņu. Visas minētās pieejas ir uzrādījušas dažādas pakāpes labvēlīgus īstermiņa rezultātus. Zinātniskie pierādījumi par neķirurģiskas pieejas ilgtermiņa ietekmi atšķiras vairāk.

Carpal tunnel syndrome is today the most common entrapment neuropathy of the upper extremity among world’s population. This can lead to potential disability and decreased functional capacity for the patient, together with an increased social cost due to sick leave. Based on this, I wanted to set light and gain more scientific-based information about the topic. The mentioned topic is an important part of occupational medicine, due to different reasons. Specially because of the high prevalence, and the specific consequences for patients diagnosed with Carpal tunnel syndrome. This includes potential disability when it comes to both social and occupational life, economical aspects, and life quality. This is a condition which effects a huge amount of individuals, and increased scientific based knowledge will be helpful for both patients and the executive therapist. The aim of this systemic literature review was to give an overview and identify if obesity, workplace/occupational factors, and coexisting conditions are scientific-based risk factors associated with carpal tunnel syndrome. Furthermore, the aim was to give and overview and identify scientific-based treatment options for patients diagnosed with carpal tunnel syndrome. The aim was to assess the different non-surgical options¨ treatment effect inn both long and short term, based on current scientific work performed within the field. Furthermore, the aim was to identify and assess treatment effect and comparison of outcomes in open and endoscopic carpal tunnel release. The result of the systemic review showed that the carpal tunnel syndrome is associated with an abundant amount of different risk factors. At this point, there is scientific evidence suggesting obesity, workplace factors, diabetes mellitus, hypothyroidism, and rheumatoid arthritis as risk factors of carpal tunnel syndrome at different levels. Both conservative and surgical treatment options have showed beneficial outcome for patients diagnosed with carpal tunnel syndrome. Non-surgical treatment options with scientific based beneficial outcome include wrist splinting, oral and injected glucocorticoid, and ultrasound guided perineural dextrose injection. All the mentioned approaches have shown beneficial short-term outcome of varying degrees. The scientific evidence of long-term effect of non-surgical approach differs more. Both the results and working process has been very interesting. Due to the huge amount of scientific work done within the field, a complete overview has in periods been quite challenging and time-consuming. Some scientific work also differs quite a lot when it comes to results. This makes the work a bit more challenging when it comes to different levels of what to emphasise and not. I’m thankful to my supervisor Maija Eglite, for great supervision and help during the whole process. The cooperation has been a pleasure. Thank you so much.