Title: Changes of Sleep Duration during COVID-19
Other Titles: Miega ilguma izmaiņas Covid-19 laikā
Authors: Jeļena Reste
Zoe Helena Golbol
Ārvalstu studentu nodaļa
International Student Department
Keywords: COVID-19;pandēmija;miegs;miega ilgums;miega kvalitāte;miega anatomija;miega ritms;veselības aprūpes speciālistu miegs;COVID-19;pandemic;sleep;sleep duration;sleep quality;anatomy of sleep;sleep rhythm;health care professionals sleep
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Aktualitāte. Miegs ir svarīgs rādītājs veselībai un vispārējai labklājībai. Stresa brīžos mēs mēdzam atstāt novārtā savu nepieciešamību pēc miega un atpūtas, īpaši psihoemocionālās traumas bieži izpaužas ar bezmiegu. Jaunais koronavīrusa uzliesmojums Uhaņā, Ķīnā, un pasaules mēroga pandēmijas pasludināšana 2020. gada 11. martā bija vēl nebijis notikums, kas prasīja pasaulē īstenot stingrus sociālās distancēšanās pasākumus centienā ierobežot vīrusa izplatību. Tas izajauca gandrīz katra cilvēka ikdienas dzīvi visā pasaulē. , kas prasīja pasaulē īstenot stingrus sociālās distancēšanās pasākumus centienā ierobežot vīrusa izplatību. Tas izjauca gandrīz katra cilvēka ikdienas dzīvi visā pasaulē. Ekonomiskā nenoteiktība, slimības, nāve, pilsoņu nemieri un haoss radīja vidi, kas ar daudziem cilvēkiem tika uztverta kā liela spriedze un padarīja neaizsargātus pret miega ilguma un miega kvalitātes izmainām. Daudzi pētījumi liecināja, ka ilgstošs miega trūkums ir saistīts ar asinsvadu un psiholoģiskām slimībām kā arī citiem nozīmīgiem veselības traucējumiem. Mērkis. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai respondenti uztvēra pirmo COVID-19 pandēmijas vilni (no 2020. gada marta līdz jūnijam) kā lielu stresu, un, vai tas izpaudies viņu miega kvantitātes un kvalitātes izmaiņās. Pētnieciskais jautājums bija: “Kā pandēmija ietekmēja to studentu miega ilgumu, kuri apmeklējuši tiešsaistes nodarbības, salīdzinot ar cilvēkiem, kas strādāja veselības aprūpes jomā?” Materiāli un metodes. Īsa anonīma interneta aptaujas anketa, kas sastāvēja no 26 jautājumiem, tika izveidota, izmantojot Google Formas, un tika izplatīta sociālo mediju kanālos no 2020. gada 21. septembra līdz 2021. gada 5. martam. Aptaujā apkopoja pamata demogrāfiju un novērtēja respondentu miega uzvedību, tādējādi pievēršot uzmanību dalībnieku miega ilgumam un kvalitātei pirmā pandēmijas viļņa laikā laikposmā no 2020. gada marta līdz jūnijam. Rezultāti tika analizēti, izmantojot IBM SPSS 28.0.0.0 versiju. Rezultāti. Studentiem bija novērota statistiski nozīmīga miega ilguma palielināšanās (p<0.001), bet veselības aprūpes darbiniekiem pandēmijas laikā bija ievērojami īsāks miega laiks (p<0.05). Īslaicīgs miegs, kā arī samazināta apmierinātība ar miegu bija riska faktori, kas ietekmēja uzmanību un produktivitāti dienas laikā. Nodarbinātības statuss neietekmēja miega kvalitāti. Secinājumi. Veselības aprūpes darbinieki bija pakļauti diennakts koncentrēšanās, uzmanības un produktivitātes samazināšanās riskam miega trūkuma dēļ. No otras puses, studenti gulēja ilgāk un piedzīvoja pārmaiņas cirkadiānajā rit
Background: Sleep is an important indicator for health and general wellbeing. During times of stress humans tend to neglect their need for sleep and rest, especially psychoemotional trauma commonly manifests by insomnia. The outbreak of the novel coronavirus in Wuhan, China, and the declaration of a global pandemic on March 11th of 2020 was an unprecedented event that spurred countries around the world to implement strict social-distancing measures in an effort to curb the spread of the virus. It disrupted the everyday lives of nearly every individual around the globe. Economic uncertainty, disease, death, civil unrest, and chaos created an environment that for many people was perceived as very stressful and made them vulnerable to changes of sleep duration and quality of sleep. Numerous studies showed that long-term effects of sleep deprivation are related to cardiovascular and psychological diseases as well as other major health issues. Aim: The goal of the study was to find out if respondents perceived the first wave of the COVID-19 disease pandemic (March-June 2020) as a big stressor and if this would manifest by changes in their sleep duration or if extra time would improve their quantity and quality of sleep. Research question was: How did the pandemic effect the sleep duration of students going into online classes compared to people working among the frontlines in healthcare? Material and Methods: A short, anonymous internet survey consisting of 26 questions was created using Google Forms and was distributed using social media channels between 21st of September 2020 and March 5th, 2021. The survey collected basic demographics and assessed the respondents sleep behavior, thereby focusing on the participants sleep duration and quality of sleep during the first wave of the pandemic. They were asked to respond specifically for the situation during the time range of March –June 2020. Results were analyzed using IBM SPSS 28.0.0.0 version. Results: Being a student was significant for increased sleep duration (p<0.001), while healthcare workers were at significant risk for shorter sleep duration (p<0.05) during the pandemic. Short sleep duration as well as decreased sleep satisfaction were risk factors of decreased attention and daytime performance. Status of occupation did not impact the quality of sleep. Conclusion: Healthcare workers were at risk for poor day-time concentration, attention, and performance due to sleep deprivation. Students on the other hand slept longer and experienced a circadian shift.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:
File Description SizeFormat 
ANNEXES_changes of sleep duration during COVID19.pdfNoslēguma darba pielikums234.61 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked
Arvalstu_studentu_nodala_SSNMFz_2021_Zoe_Helena_Golbol_028047.pdfStudējošā pētnieciskais darbs666.1 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.