The Prevalence of Anxiety and Depression in Health Care Personnel during the Corona Pandemic in Comparison with the Prevalence of Anxiety and Depression before the Start of the Pandemic

Abstract

Kopsavilkums Šī pētnieciskā darba mērķis ir salīdzināt medicīnas darbinieku psihoemocionālo stāvokli, trauksmes un depresijas līmeni pirms COVID-19 pandēmijas un COVID-19 pandēmijas pirmā viļņa laika, kā arī izpētīt faktorus, kuri ir asociēti ar trauksmes un depresijas attīstību pandēmijas kontekstā. Metodes: Šajā šķērsgriezuma pētījumā tika izpētīti medicīnas darbinieki, kuri strādāja ar SARS-CoV-2 inficētiem pacientiem pandēmijas pirmā viļņa sākumā. Tika izveidota oriģināla pētījuma anketa (pielikums “C” _ ar jautājumiem par trauksmes un depresijas līmeņiem, kā arī par faktoriem kas ir asociēti ar trauksmi un depresiju. Anketa tika pārtulkota uz latviešu valodu (pielikums “A”), zviedru valodu (pielikums “B”) izsūtīta elektroniski (izmantojot Google forms) gan Latvijas, gan arī ārzemju medicīnas darbiniekiem un aizpildīta anonīmi. Datu statistiskā apstrāde tika veikta, izmantojot MS Excel. Rezultāti: Uz jautājumu par trauksmes līmenņiem pirms COVID-19 pandēmijas, 16,40% (n=10) respondentu no ārzemju grupas un 0,00% (n=0) no latviešu grupas atbildēja, ka izjūt ļoti augstus trauksmes līmeņus. Uz jautājumu par trauksmes limeņiem COVID-19 pandēmijas sākumā, 24,60% (n=14) no ārzemju grupas un 1,60% (n=1) no latviešu grupas atbildēja, ka izjūt ļoti augstus trauksmes līmeņus. Tika konstatēta statistiski nozīmīga starpība trauksmes līmeņos starp latviešu un ārzemju respondentiem (p=0.000343). Uz jautājumu par depresiju pirms COVID-19 pandēmijas, 20,30% (n=12) respondentu no ārzemju grupas un 25,80% (n=16) no latviešu grupas atbildēja, “JĀ” – tā nebija statistiski nozīmīga starpība (p=0,390272). Uz jautājumu, vai depresijas līmenis paaugstinājās COVID-19 pandēmijas laikā, 14,30% (n=8) respondentu no ārzemju grupas un 1,60% (n=1) respondentu no latviešu grupas atbildēja, ka viņiem bija ļoti augsts depresijas līmenis (p=0,015396). Viens no faktoriem, kas bija asociēts ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas līmeņiem COVID-19 pandēmijas laikā, bija paaugstināta fiziskā slodze. Uz jautājumu, vai COVID-19 pandēmijas laikā fiziskā slodze palilelinājās, 80,40% (n=45) respondentu no ārzemju grupas un 44,30% (n=27) respondentu no latviešu grupas atbildēja “JĀ” (p=0,001054). Secinājumi: Pēc iegūtajiem rezultātiem, medicīnas darbiniekiem, kas strādājā ar SARS-CoV-2 inficētiem pacientiem, tika konstatēts liels trauksmes un depresijas pieaugums, salīdzinot ar periodu pirms COVID-19 pandēmijas.

Aim: To compare the mental state of healthcare personnel, regarding levels of anxiety and depression, before the COVID-19 pandemic and during the first wave of the COVID-19 pandemic and the factors, associated with the development of anxiety and depression in the context of the pandemic. Methods: In this cross-sectional study, healthcare personnel who worked with SARS-CoV-2 infected patients during the first wave of COVID-19 pandemic was studied. An original questionnaire (appendix C) made by the author, regarding levels of anxiety and depression as well as factors associated with it. The questionnaire was translated to Latvian (appendix A) and Swedish (appendix B) and forwarded electronically via Google forms to both foreign and Latvian healthcare personnel who worked during COVID-19 pandemic. The questionnaire was answered anonymously. Statistical data analysis was performed, using MS Excel. Results: When asked about the anxiety levels before the COVID-19 pandemic, 16,40% (n=10) from the international study group and 0,00% (n=0) from the Latvian group had extremely much anxiety. When further asked regarding the anxiety levels during the COVID-19 pandemic, 24,60% (n=14) from the international group and 1,60% (n=1) from the Latvian study group had extremely much anxiety. There was a statistically significant difference in anxiety levels in both groups (p = 0,000343). When asked regarding depression before the COVID-19 pandemic, 20,30% (n=12) from the international group and 25,80% (n=16) from the Latvian group answered yes to if they felt depressed or not, which was not a statistically significant difference (p=0,390272). When further asked if the levels of depression increased during the COVID-19 pandemic, 14,30% (n=8) from the international study group and 1,60% (n=1) from the Latvian group answered that they felt extremely more depressed (p=0,015396). One of the factors associated with increased levels of anxiety and depression was the increased physical workload during the COVID-19 pandemic. When asked if the physical workload increased during the COVID-19 pandemic, 80,40% (n=45) from the international study group and 44,30% (n=27) from the Latvian group answered yes (p=0,001054). Conclusions: A rising level of anxiety and depression was observed among the healthcare professionals who worked with SARS-CoV-2 infected patients during the first wave of COVID-19 pandemic when compared to the pre-pandemic time.