Malignant Pleural Mesotheliomas: A Comparative Review of Diagnostic and Therapeutic Practices and its Effects on Patient Outcomes Across Three Countries

Abstract

Ļaundabīgie pleiras mesotheliomas (MPMs) ir rets un agresīvs pleiras odera vēzis, kas skar cilvēkus, kuri ir bijuši pakļauti azbesta iedarbībai. Neārstējams vēzis ar ilgstošu latentuma periodu, mesotheliomas visbiežāk tiek diagnosticēti vēlīnā, neārstējamā stadijā. Tā kā strauji tuvojas MPMs (2025. –2030. gads), ir ļoti nepieciešama mezoteliomas pacientu diagnostika un ārstēšana, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un palielinātu viņu vidējo dzīvildzi. Šajā pētījumā ir izcelta un salīdzināta pašreizējā diagnostikas un ārstēšanas prakse trijās valstīs (Apvienotajā Karalistē, ASV un Austrālijā) un to ietekme uz pacientu prognozi, ko nosaka pēc 5 gadu dzīvildzes un vidējā nāves gadījumu skaita MPM pacientiem. Welch ANOVA izmantoja, lai parādītu statistiski nozīmīgu nāves gadījumu skaita atšķirību (p < 0,001), kad tika izmantotas dažādas pieejas. Pētījumā arī ierosināts, kādas diagnostikas un ārstēšanas metodes jāpieņem ikdienas klīniskajā praksē, lai uzlabotu pacientu rezultātus. Izvēles kārtība ir TVERTŅU un IMRT izmantošana, lai uzticamāk diagnosticētu MPMs un efektīvāk ārstētu pacientus, tādējādi uzlabojot pacientu rezultātus.

Malignant pleural mesotheliomas (MPMs) are a rare and aggressive cancer of the pleural lining that affects persons that have been exposed to asbestos. An insidious cancer with a prolonged latency period, mesotheliomas are most often diagnosed at a late, incurable stage. With the peak incidence of MPMs fast approaching (2025 to 2030), there is a pressing need to diagnose and treat mesothelioma patients in order to improve their quality of life and extend their mean survival. This study highlights and compares the current diagnostic and treatment practices across three countries (UK, US and Australia), and their effect on patient prognosis, as measured by 5-year-survival and mean death rates of MPM patients. The Welch ANOVA was used to show a statistically significant difference in death rates (p<0.001) when different approaches were used. The study also suggests which diagnostic and treatment techniques should be adopted in everyday clinical practice to improve patient outcomes. The modalities of choice are the use of VATS and IMRT to both diagnose MPMs more reliably, and to treat patients more effectively, thereby improving patient outcomes.