Radiological and Clinical Aspects of Peripheral Arterial Disease and Percutaneous Transluminal Angioplasty of the Popliteal Artery

Abstract

Ievads Literatūras apskata pamattēma ir kritiska kājas išēmija un paceles artērijas aterosklerotisku bojājumu endovaskulāras rekonstrukcijas aspekti. Šobrīd paceles artērijas aterosklerotiskos bojājumus un revaskularizācijas metodi reglamentē divas vadlīniju grupas: “The Inter-Society consensus for the management of peripheral arterial disease II update” un “Global vascular guidelines on the management of chronic limb-threatening ischemia”. Sakarā ar jaunu endovaskulāro tehnoloģiju attīstību, aizvien biežāk tiek dota priekšroka minimāli invazīvai endovaskulārai revaskularizācijai, nevis vaļējai šuntēšanai, kas vēsturiski bija vienīgais artēriju revaskularizācijas veids. Līdz ar to rodas diskusijas par labākās revaskularizācijas metodes izvēli, it īpaši paceles artērijas zonā, kas iepriekš tika uzskatīta par zonu, kur stentēšanu neveic. Mērķis un uzdevumi: a) aprakstīt perifēro artēriju slimības un tās beigu stadijas- kritiskas kājas išēmijas- klīniskos un radioloģiskos aspektus; b) balstoties uz literatūras datiem, analizēt dažādu stentu tipu pielietojuma rezultātus paceles artērijas endovaskulāras revaskularizācijā; c) basltoties uz dažādu klīnisko pētījumu datiem, salīdzināt endovaskulāras revaskularizācijas un vaļējas ķirurģiskas rekonstrukcijas rezultātus femoropopliteālā segmenta revaskularizācijā. Materiāli un metodes Pētījuma dizains ir literatūras apskats, kas apkopo datus no klīniskiem pētījumiem, metaanalīzēm, tematiskiem rakstiem recenzējamos žurnālos un klīnisko gadījumu sēriju aprakstiem. Darba gaitā izmantotas PubMed, Clinical Key, Scope, ScienceDirect un Cochrane datubāzes, informācijas avoti datējami 2002-2021. Rezultāti Darba gaitā analizēti 73 literatūras avoti. Jaunu stentu dizainu ieviešana ir stratēģiski izmainījusi klīnisko lēmumu pieņemšanas gaitu paceles artērijas revaskularizācijā. Pateicoties jaunajiem materiāliem, paceles artērijas, kas iepriekš tika uzskatīta par zonu, kur stentēšanu neveic, endovaskulāras revaskularizācijas rezultāti šobrīd ir ar pietiekami augstu pozitīvu ilgtermiņa rezultativitāti. Secinājums Endovaskulāra revaskularizācija pilnībā neaizstās vaļēju rekonstrukciju. Taču jaunāko materiālu pielietojums, ļauj veikt minimāli invazīvu revaskularizāciju ar zemāku komplikāciju risku un pietiekami augstu rezultativitāti, it īpaši komorbīdiem pacientiem.

Background The focus of this paper is peripheral arterial disease and critical limb ischemia, specifically the endovascular management of atherosclerotic lesions in the popliteal artery. Currently, such lesions and revascularization methods are classified according to “The Inter-Society Consensus for the Management of Peripheral Arterial Disease II update” and “Global Vascular Guidelines on the Management of Chronic Limb-Threatening Ischemia”. New endovascular techniques are shifting treatment preferences from open surgery to minimally invasive procedures. It opens up a debate regarding the most efficacious revascularization methods especially in popliteal artery, that in past was stated as “ non-stenting area”. Objectives This paper aims to: a) characterize the nature and radiological aspects of critical limb ischemia as the end stage of peripheral arterial disease; b) analyse the efficacies of the different stent types used in percutaneous transluminal angioplasty of the hemodynamically significant lesions in popliteal artery. c) based on comparative studies and trials found in literature data, to compare the outcomes of endovascular procedures with the historically preferred surgical interventions, when treating popliteal artery lesions. Materials and Methods This thesis is a literature review compiling evidence from multiple research articles, journals, books, meta-analyses, websites and case studies. Databases used include PubMed, Clinical Key, Scope, ScienceDirect, and Cochrane ranging from years 2002-2021. Results During this literature review 73 sources were analysed. The advent of novel stents designed specifically for the popliteal artery has revolutionised treatment of this arterial segment. Studies analysing new types of endoprosthesis showed that despite being previously known as a “non-stenting area”, endovascular procedures have a high success rate and are an acceptable choice for even complicated lesions types in femoropopliteal segment. Conclusion Endovascular revascularization will not necessarily always replace bypass as the first choice. However, due to due to developments of latest stent technologies, angioplasty of popliteal segment can now be considered as safe and effective treatment modality, especially among comorbid patients.