Nutritional Value in Irritable Bowel Syndrome

Abstract

Kairinātu zarnu sindroms ar hronisku un recidivējošu raksturu, ar globālo izplatību 11,2%, ļoti ietekmē daudzu cilvēku dzīves kvalitāti. Etioloģiskais un patofizioloģiskais pamats joprojām ir tikpat sarežģīts kā jautājums par to, kā vislabāk kontrolēt simptomus un uzlabot pacienta stāvokli. Neskatoties uz būtiskiem dzīves kvalitātes traucējumiem, tikai aptuveni 50% cilvēku meklē medicīnisko palīdzību, un pat tad daudziem ārstiem trūkst vispārēju zināšanu par to, ko ieteikt papildus simptomu mazinošām zālēm. Tāpēc šķiet nepieciešams analizēt šim stāvoklim paredzētās esošās diētas uzturvērtību. Šī darba mērķis ir izpētīt pašreiz apspriesto KZS uztura shēmu nozīmi, tādējādi noskaidrojot 1) katras diētas priekšrocības un trūkumus, 2) vai var piedāvāt vēlamo diētu konkrētam KZS apakštipam, un 3) vai kādai no diētām ir ievērojams pārākums salīdzinājumā ar BDA tradicionālajiem uztura ieteikumiem. Visas trīs diētas var ievērojami uzlabot pacienta stāvokli, ievērojot tikai uztura pasākumus, un tāpēc tās var uzskatīt par piemērotu KZS ārstēšanas iespēju. Ieteicams BDA vadlīnijas uzskatīt par pirmās izvēles pieeju, pirms mēģināt ievērot tādas diētas kā GFD vai LFD, kas ievērojami ierobežo svarīgu uztura sastāvdaļu, piemēram, glutēna vai FODMAP, uzņemšanu ar uzturu. GFD parādīja būtiskus uzlabojumus NCWS pacientiem, ja tie ir pareizi identificēti, turpretim LFD bieži demonstrēja vēl lielāku simptomātikas samazināšanas efektivitāti nekā tradicionālā diēta.

With a global prevalence of 11,2%, irritable bowel syndrome with its chronic and relapsing character causes a great impact on the quality of life of many people. The etiological and pathophysiological background remains equally challenging, as the question on how to best control symptoms and improve a patient’s condition. Despite experiencing major impediment on their life quality, only around 50% of people seek medical attention and even then, many physicians lack the overall knowledge on what to recommend besides symptom alleviating drugs. Therefore, it seems requisite to analyse the nutritional value of existing dietary options for this condition. The objectives of this paper are to investigate the role of the current discussed dietary schemes for IBS, thus to find out 1) benefits and disadvantages of each diet, 2) if a preferred diet for a particular IBS-subtype can be proposed, and 3) if there’s a noticeable superiority for one of the diets when compared to the traditional dietary advice by the BDA. All three diets can significantly improve patient’s condition just by dietary measures alone and thus can be considered as an eligible treatment option for Irritable bowel syndrome. It is advisable to consider the BDA guidelines as a first line approach, before attempting diets such as the GFD or the LFD, which considerably restrict dietary intake of vital nutritional components like gluten or FODMAPs. The GFD showed to bring substantial improvement to NCWS patients, if correctly identified whereas the LFD, often demonstrated even higher effectiveness in symptomatic reduction than the traditional diet.