Socio-environmental Factors as Covariates for Deviant Behavior of Social Actors without Registered Expression of Organic Brain Damage

Abstract

Pētījums tika veltīts sociāli vides faktoru analīzei sociālo dalībnieku deviantā uzvedībā. Par pētniecības jomu tika izvēlēta Freiburgas pilsēta Vācijā. Analīze tika balstīta uz depersonalizētiem pilsētas policijas departamenta kriminālās statistikas datiem un sociālekonomiskajiem datiem no valdības birojiem no Freiburgas pilsētas par pilsētas rajoniem un izdarīto novirzes veidu. Pētījuma priekšvēsture sniedz kontekstuālu skaidrojumu par teorētisko informāciju, kas tiek apspriesta galvenajos socioloģiskajos, psiholoģiskajos un psihiatriskajos jēdzienos par deviantu uzvedību, kas pašreizējā pētījumā attēlota kā sociālo dalībnieku noziedzīga uzvedība saskaņā ar Vācijas kriminālkodeksu. Saistītā literatūra tika prezentēta kā diskusija papildus statistiskajai analīzei, un rezultāti tika salīdzināti ar literatūrā atrodamajiem teorētiskajiem apgalvojumiem. Turklāt pētījuma priekšvēsture tika apspriesta kā problemātiska empīriskai izpētei. Pētījuma dizains tika organizēts kā aprakstošs pētījums teorētiskajai daļai un kā makro līmeņa statistiskās analīzes pētījums empīriskajai daļai. Tas tika balstīts uz apkopotu datu analīzi un iepriekš publicētu zinātnisku jēdzienu aprakstu dažādu zinātņu nozaru literatūrā. Tika konstatēta statistiski nozīmīga saikne starp sociāli vides faktoriem un Freiburgas pilsētā reģistrēto noziegumos aizdomās turamo uzvedību. Struktūra tika organizēta šādi: 1. Pētījuma virziena noteikšana. 2. Pārskatiet iepriekš publicēto literatūru, kas saistīta ar pētījumu. 3. Hipotēžu precizēšana. 4. Datu apraksts, kas nepieciešami hipotēžu apstiprināšanai. 5. Datu analīzei izmantoto analīzes metožu apraksts. 6. Sasniegto rezultātu apspriešana. Aprēķinātie regresijas modeļi apstiprināja statistiski nozīmīgu ekonomisko un sociālo faktoru lomu uzvedības modeļu izvēlē. Aprēķinātie regresijas modeļi ļāva secināt, ka trūkumi dzīves laikā ir īpaši svarīgi sievietēm. Iedzīvotāju augstajam sociālajam stāvoklim ir pozitīva ietekme uz sociāli pieņemamu uzvedību. Faktoru analīze makro līmenī ne vienmēr noved pie tā informatīvās vērtības samazināšanās atsevišķas personības līmenī. Kā apstiprināja Sampsons un Grovss, sociālā dezorganizācija mainās atkarībā no sociāli strukturālo īpašību ietekmes (etniskās, sociālekonomiskās un negatīvās emocijas ģimenēs), ir jāuzsver, ka analīze ar tikai apkopotiem datiem samazina iespējamā izpētes joma. Analizējot pilsētas iedzīvotāju apakštipu ar ārvalstu izcelsmi no valstīm ar zemiem ekonomiskiem rādītājiem un vāju attīstību brīvības jomā, tika konstatēts statistiski nozīmīgi augstāks deviantās uzvedības līmenis noziegumos pret personas brīvību, tajā pašā laikā ārvalstnieki no Eiropas Savienība parādīja ievērojami zemāku noziedzības līmeni tādos pašos noziedzīgu darbību veidos.

The research paper was dedicated to the analysis of socio-environmental factors in deviant behavior of social actors. As the research field was selected the city of Freiburg im Breisgau in Germany. The analysis was based on depersonalized criminal statistical data of the city’s police department and socio-economic data from governmental offices from the city of Freiburg with respect to the city districts and the type of deviance committed. The background of the study provides contextual explanation of the theoretical information discussed throughout the main sociological, psychological and psychiatric concepts of the deviant behavior represented in the current research as criminal behavior of the social actors in accordance with German criminal code . The related literature was presented as a discussion in addition to statistical analysis and results were compared with the theoretical statements found in the literature. In addition, the background of the study was discussed as a problematic for empirical research. The research design was organized as a descriptive study for theoretical part and as a macro-level statistical analysis study for the empirical part. It was based on aggregated data analysis and on the description of previously published scientific concepts in the literature from different fields of science. It was found a statistically significant connection between socio-environmental factors and criminal behavior of the crime suspects registered in the city of freiburg. The structure was organized in the following way: 1. Identification of the research direction. 2. Review previously published literature associated with the research. 3. Specification of the hypotheses. 4. Description of the data, necessary for confirmation of the hypotheses. 5. Description of the methods of analysis applied to the data analysis. 6. Discussion of the achieved results. The computed regression models confirmed a statistically significant role of economic and social factors for the selection of behavioral patterns. The computed regression models made possible to conclude that disadvantages in the course of life are particularly important for women. High social status of the population has positive influence on socially acceptable behavior. The analysis of the factors on macro level does not always lead to diminishing of its informative value for the level of a single personality. As it was confirmed by Sampson and Groves, the social disorganization varies with the effects of the socio-structural characteristics (ethnic, socio-economic and negative emotions in families), it is to emphasize, that the analysis with only aggregated data does reduce the possible area of research.