Diagnostics and Treatment of Onychomycosis

Abstract

Onychomycosis ir naga vienības sēnīšu infekcija, ko izraisa dermatofiti, raugi un nedermatohistiskie pelējumi, kas izraisa nagu plātnes sabiezēšanu un skartās nagu plāksnes krāsas izmaiņas. Oničomoze ir plaši izplatīta slimība, kas ir visizplatītākā nagu infekcija visā pasaulē. Jo īpaši gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar multimorālismu ir risks attīstīties onichomycoze. Onichomycoze ir ne tikai cosmetical problēma, bet var būtiski ietekmēt pacientu veselību. Tas var izraisīt sāpes, psiholoģisku stresu, dzīves kvalitātes pazemināšanos un var izraisīt smagas medicīniskas komplikācijas. Tomēr veselības aprūpes personāls bieži vien nenovērtē onychomycosis, jo īpaši uz vairāku slimību pacientu fona, kuriem ir citi neatliekamāki medicīniskie traucējumi. Onychomycosis diagnoze ir balstīta uz pacientu nagu paraugu klīniskās vēstures, fizikālās izmeklēšanas un laboratoriskās izmeklēšanas novērtējumu. Lai pareizi diagnosticētu un izslēgtu nagu slimības ar klīniskām pazīmēm, kas pārklājas, jāpierāda nagu plāksnes parauga sēnīšu elementu suga un dzīvotspēja. Onichomycosis laboratoriskā apstiprināšana ir rentabla, un tā jāuzsāk, lai izvairītos no nepareizi diagnosticētas un ilgstošas pretsēnīšu terapijas apgrūtinājumiem. Diagnostiskā zelta standarts galvenokārt balstās uz mikroskopijas un sēnīšu kultūras kombināciju. Tomēr, pateicoties augstam viltus negatīvam līmenim, popularitāti iegūst jaunas, jutīgākas un specifiskākas diagnostikas metodes, piemēram, histoloģija vai uz ierīcēm balstītas metodes (PCR). Visbiežāk sastopamās onychomycosis izraisošās vielas ir dermatofiti, bet jauktas infekcijas un sēnīšu infekcijas, ko izraisa nedermatohistiskie pelējumi, ir izplatītākas nekā iepriekš saskaņā ar jauniem pētījumiem. Ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas, ieskaitot perorālos pretsēnīšu līdzekļus, topus un uz ierīcēm balstītus ārstēšanas līdzekļus. Perorālajiem pretsēnīšu līdzekļiem ir augstāks ārstēšanas panākumu biežums un ātrāki ārstēšanas rezultāti. Iekšķīgi lietojamiem pretsēnīšu līdzekļiem, kas ir pretēji lokāliem līdzekļiem, var būt smagas blakusparādības, tostarp hepatotoksicitāte un zāļu mijiedarbība. Lokāliem ārstēšanas līdzekļiem ir mazāk blakusparādību nekā sistēmiskiem līdzekļiem, kā arī mazāki ārstēšanas rezultāti un ilgāks ārstēšanas režīms. Tiek pētīti jauni, ātrākas darbības lokālie līdzekļi ar uzlabotu nagu plākšņu iekļūšanu. Ārstēšanas kārtība, kas balstīta uz lāzera un fotodinamikas metodēm, kā arī uz jontophēzi, ir neinvazīvas ārstēšanas iespēja ar labvēlīgu blakusefektu profilu, kas jau uzrāda daudzsološus rezultātus, bet ir jāveic vairāk pētījumu, lai noteiktu to labvēlīgo ietekmi uz ārstēšanas ātrumu. Pilnīgu izārstēšanu pat ar labāko iespējamo ārstēšanu bieži vien nevar iegūt, īpaši tad, ja ir smaga onihomikoze, sekundāra nagu slimība vai blakusslimība. Profilakses pasākumi, jo īpaši neaizsargātās grupās, samazina onichomycosis recidīvu un palielina ārstēšanas sekmīgumu.

Onychomycosis is a fungal infection of the nail unit caused by dermatophytes, yeasts and non-dermatophytic molds leading to nail plate thickening and discoloration of the affected nail plate. Onychomycosis is a widespread disease being the most prevalent nail infection worldwide. Especially the elderly population and multimorbid patients are at risk to develop onychomycosis. Onychomycosis is not just a cosmetical issue but can have a significant impact on patients’ health. It can cause pain, psychological distress, a reduction in life quality and can cause severe medical complications. However, onychomycosis is still often underestimated by health care personnel especially on the background of an multimorbid patient having other more pressing medical issues. The diagnosis of onychomycosis is based on the assessment of clinical history, physical examination, and laboratory examination of patients nail samples. For the proper diagnosis and to exclude nail diseases with overlapping clinical features the species and viability of fungal elements in the nail plate sample must be proven. Laboratory confirmation of onychomycosis is cost effective and should be initiated to avoid misdiagnosis and the burdens of prolonged anti-fungal treatment. The diagnostic gold standard is mainly based on a combination of microscopy and fungal culture. However, due to high false negative rates new, more sensitive, and specific diagnostic methods like histology or device-based methods (PCR) are gaining popularity. The most common causative agents for onychomycosis are dermatophytes, but mixed infections and fungal infections caused by non-dermatophytic molds are more prevalent than previously estimated according to new research. There are various treatment options available including oral antifungals, topicals and device-based treatments. Oral antifungal agents have higher rates of treatment success and faster treatment results. Oral antifungals in contrary to topical agents can have severe side effects including hepatotoxicity and drug interaction. Topical treatments have fewer side effects than systemic agents but also lesser treatment results and longer treatment regimens. New, faster acting topical agents with improved nail plate penetration are being investigated. Treatment modalities based on laser and photodynamic techniques, as well as iontophoresis are non-invasive treatment option with favourable side effect profile already showing promising results but needing more research to determine their beneficial effect on cure rates. Complete cure even with best possible treatment often cannot be obtained especially when there is severe onychomycosis, secondary nail disease or comorbidities. Preventative measures especially in vulnerable groups are reducing onychomycosis recurrence and are increasing treatment success rates.