Knowledge and preferences of Family Planning Methods for Women after Delivery in Germany and Latvia

Abstract

Pamatojums: Kontracepcija ir temats, kas ir svarīgs lielākajai daļai sieviešu mūsdienu sabiedrībā. Tas palīdz ģiemenes plānošanas procesā un padara viņas neatkarīgas. Tas arī palīdz samazināt risku un komplikācijas, kas saistītas ar neplānotu grūtniecību, kā arī samazina mātes un augļa mirstību kopumā. Diemžēl, iepriekšējie pētījumi liecina, ka pēcdzemdību ģimenes plānošanai joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība visā pasaulē. Mērķis: pētījums izvērtē, vai Latvijā un Vācijā ir pietiekamas zināšanas kontracepcijas jomā, it īpaši pēcdzemdību periodā, kādas ir atšķirības un līdzības. Tāpat arī tas parādīs kontracepcijas metožu priekšrocības katrā valstī, dodot iespēju izvērtēt atšķirības. Materiāli un metodes: 2021. gada vasarā, izmantojot divas dažādas anketas, tika savākti dati no 110 sievietēm pēcdzemdību periodā Tībingenē, Vācijā un Rīgā, Latvijā. Dalībnieces atbildēja uz jautājumiem par vēlamāko kontracepcijas metodi un to, vai viņu ārsti viņas ir izglītojuši par kontracepcijas iespējām pēcdzemdību periodā. Tāpat arī bija jāsniedz atbildes uz jautājumiem par dažiem tipiskiem kontracepcijas mītiem. Dati tika analizēti ar Excel. Rezultāti: Vācijā vēlamākās kontracepcijas metodes pirms dzemdībām bija prezervatīvi (n=16; 32%) un orālās kontracepcijas tabletes (n=15; 30%), savukārt, Latvijā visbiežāk izvēlas prezervatīvus (n=16; 26,67%) un pārtraukto dzimumaktu (coitus interruptus) (n=15; 25%). 4–8 nedēļas pēc dzemdībām 93,3% (n=28) sieviešu Tībingenā jau bija izvēlējušās kontracepcijas metodi pēcdzemdību periodā (divi visizplatītākie bija prezervatīvi ar 75,0% (n=22) un spirāle ar 13,8% (n=4)). Rīgā izvēlējušās bija tikai 65,2% (n=15) sievietes, un biežāk tika izvēlēti prezervatīvi (n=10; 62,5%) un spirāli un coitus interruptus (abus n=2; 12,5%). Sievietes Latvijā biežāk norādīja uz neplānotu grūtniecību (20% (n=12) dalībnieču ir jau piedzīvojušas abortu, turpretim sievietes Vācijā - tikai 8% (n=4)). Tībingenā tikai 28% (n=14) sieviešu pirms dzemdībām ārsts bija informējis par kontracepcijas metodēm pēc dzemdībām, savukārt, Rīgā 45% (n=27) sieviešu saņēma informāciju pirms dzemdībām un tikai 39,1% (n=9)pēcdzemdību periodā. Secinājumi: Pētījums parāda nepieciešamību uzlabot izglītību par kontracepcijas metodēm (kopumā, bet jo īpaši pēcdzemdību periodā). Sievietes Latvijā mēdz vairāk izmantot ne tik drošas kontracepcijas metodes, taču abās valstīs ne visas sievietes pārrunā ar savu ārstu par piemērotākajām kontracepcijas metodēm.

Background: Contraception is a topic that is important for the vast majority of women in our societies. It helps them with family planning making them more independent. It also helps reduce risks and complications associated with unplanned pregnancies, and ultimately it decreases the incidence of maternal and fetal mortality overall. Unfortunately, previous studies show that Postpartum family planning (PPFP) is still an unmet need worldwide. Aim: This study evaluates whether there is insufficient education about contraception, especially PPFP, in Latvia and Germany and the differences or similarities. Also, it wants to show the preferences of contraceptive methods in each country and again evaluate any differences. Materials and Methods: In summer 2021, the data was collected from 110 postpartum women in Tübingen, Germany and Riga, Latvia, with the help of two different questionnaires. The participants answered questions about their preferred contraceptive method and whether or not their doctors educated them about contraception after birth. They also had to answer questions about some typical contraceptive myths. The data were analysed with Excel. Results: In Germany, the preferred contraceptive methods before they gave birth were condoms (n=16; 32%) and oral contraceptive pills (n=15; 30%). In Latvia, the most common choices before birth were also condoms (n=16; 26,67%) and in the second place coitus interruptus (n=15; 25%). 4-8 weeks after birth, 93,3% (n=28) of the women in Tübingen they were already decided on a contraceptive method for the postpartum period (the two most common were condoms with 75,0% (n=22) and IUD with 13,8%(n=4)). In Riga, only 65,2% (n=15) chose contraception within 4-8 weeks after birth, but the options they chose were condoms (n=10; 62,5%) and IUD and coitus interruptus (both n=2; 12,5%). Latvian women had more unplanned pregnancies (20% (n=12) of the participants experienced an abortion already in their lives, whereas for German women, only 8% (n=4) of them). In Tübingen, only 28% (n=14) of the women were informed about contraception after birth by their doctor before the actual birth, but 70% (n=21) then got educated about the topic in the postpartum period. Riga was the other way around; more women got information about PPFP before birth from their doctor (45% (n=27) before birth and only 39,1% (n=9) after birth). Conclusion: Overall the study showed tendencies of need for improvement in the education about contraceptive methods (in general and also specifically in the period after birth). Latvian women tend to use more unreliable contraceptive methods and in both countries not all the women were talked to about contraception by their doctor.