Impact of interpragncyinterval on Maternal and Newborn Health

Abstract

Saskanā ar Pasaules Veselības organizācijas norādēm, lai mātes organisms pilnībā atjaunotos pēc dzemdībām un būtu gatavs nākamajau grūtniecįbai, vēlamais laiks ir divi līdz trīs gadi (īpaši, ja bijis keizargrieziens). Iss laika periods starp dzemdībām - zem 18 mēnešiem - var novest pie sarežgījumiem. Garš starpdzemdību intervāls- starpdzemdību periods ir ilgāks par 60 mēnešiem-ar rasties arī nelabvēlīgas.

Šajā pētījumā uzmanība tiek vērsta uz mātes un jaundzimušā veselību, ko ietekmē īss vai garš starpdzemdību periods. Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju, detalizēti izskatīt dažādus rezultātus un cēloņsakarību mehānismus, paplašinot izpratni par ģimenes plānošanas konsultēšanu nozīmi pirms grūtniecības iestāšanās, lai izvairītos no neplānotiem negatīviem rezultātiem. Darba uzdevumi ir Novērtēt, cik lielā mērā starpdzemdību periods ietekmē mātes un zīdaiņa veselību. Novērtēt, vai īsā un garā starpgrūtniecības intervāla ietekme ir vienāda. Ne tikai negatīviem rezultātiem ratīes, Īss intervāls grūtniecības laikā var pozitīvi ietekmēt arī sievietes. Resursi ir balstīti uz publikāciju atrašanu no “PubMed”, “Google scholarship”, “British Medical Journal”, “Wiley Online Library”, un “klīniskās atslēgas”. Atslēgas vārdi pētījumā ir starpdzemdību intervāls, dzemdību telpa, priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars, mazs gestācijas vecums, iepriekš eklampsija, pareiza uztura trūkums, grūtniecība, dzemdību distocija.

Secinājumi ir pierādīts, ka ir saistība starp īsu un garu starpgrūtniecības periodu un nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem. Rezultāti sievietēm ar īsu starpgrūtniecības periodu biežāk var novērot makroelementu un mikroelementu trūkumu, asiņošanu trešajā trimestrī, priekšlaicīgu membrānu plīsumu un pēcdzemdību endometrītu un mātes nāvi. Tāpat jaundzimušajiem, kas dzimuši mātēm ar īsu starpdzemdību peridou -zem 18 mēnešiem - var būt zems dzimšanas svars, priekšlaicīgas dzemdības, neirodeģeneratīvas slimības. Bet, ir ziņots, ka ar īsāku starpdzemdību periodu, samazinās dzemdību distocijas risks. Ja, starpdzemdību periods ir ilgāks par 60 mēnešiem var rasties arī nelabvēlīgas, piemēram, palielinās risks, ka mātei attīstīsies agrīna preeklampsija, dzemdību distocija, un palielinās risks, ka jaundzimušajiem būs zems dzimšanas svars, īss grūtniecības periodu, intrauterīnu augļa augšanas aizture. Lai samazinātu risku mātei un jaundzimušajam, ieteicams nodrošināt optimālu starpdzemdību periodu.

WHO has suggested that an optimal birth space is recommended waiting at least 2-3 years between two pregnancies to reduce infant and child mortality and benefits maternal health. It is not recommended to conceive too short or too long period of time after the women’s last delivery, it may cause the adverse outcomes of pregnancy.

This research paper focus on impacts on maternal and newborn health caused by short and long interpregnancy interval and finding the relationship between those outcomes and interpregnancy interval. The aim of the study is to gather information, to discuss in detail different outcomes and causative mechanisms behind it. Thus, increasing awareness of the importance of family planning counselling before getting pregnant to avoid undesirable outcomes. The task for the research is to assess how much Interpregnancy interval as known as birth space has impact on maternal and infant health, to assess what kind of outcomes can be impacted by interpregnancy interval and evaluating if the impact of short and long interpregnancy interval are the same when pregnancy is not within optimal birth space. it is believed that not only adverse effects can be seen in women with short and long interpregnancy interval, women with a short interpregnancy interval may also benefit from it . Since many research only mentioned about the negative impact of having a short interpregnancy interval for women, in this research positive impact will be also focused on.

The resources of this paper are based on finding publications from PubMed, Google scholarship, British Medical Journal, Wiley Online Library, Clinical key. The terms used in finding the detailed literature are Interpregnancy interval, birth space, preterm birth, Low birth weight, Small-for-gestational-age, preeclampsia, nutritional deficiency, preeclampsia, gestation, labor dystocia. After several research studying, it can be concluded into adverse impacts and positive impact on mother with non-optimal IPI and newborn born to the mother with a non-optimal IPI. In women with short interpregnancy interval, macro and micro nutrition deficiency, maternal death, third trimester bleeding, premature rupture of membranes and puerperal endometritis can be observed. Likewise, in newborn born to mother with less than 18 months IPI, low birth weight, preterm birth, small-for-gestational-age, neurodegenerative disease can occur. When IPI is more than 60 months, adverse outcomes can also happen. There is an increased risk increasing for mother to develop pre-eclampsia, labor dystocia, and risk increasing for newborn to have low birth weight, small-for-gestational-age, intrauterine growth restriction. The relationship between short and long interpregnancy interval and adverse outcomes has been shown to be positive.

In order to decrease the risk of unpleasant outcomes for mother and newborn, having an optimal interpregnancy interval is recommended.