Physical Activity during Pregnancy and the Outcome of Pregnancy

Abstract

Fiziskā aktivitāte vai to trūkums grūtniecības laikā atstāj iespaidu gan uz mātes, gan jaudzimušā veselību. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt grūtniecības trešajā trimestrī fizisko aktivitāšu ietekmi uz grūtniecības un dzemdību iznākumiem. Starptautiski validēta grūtniecības fizisko aktivitāšu anketas tika izplatīta Facebook domubiedru grupās topošajām mātēm, kuras dzemdēja 2021. gada vasarā Somijā. Laiks, kas pavadīts dažādām aktivitāšu kategorijām (mazkustīgs, viegls, mērens, intensīvs, mājsaimniecības, profesionālais un sporta/fiziskās aktivitātes), tika reizināts ar to intensitāti, lai aprēķinātu vidējo nedēļas enerģijas patēriņu (TET-st-nedēļa-1) katrai sievietei grūtniecības trešajā trimestrī. Šajā pētījumā iekļautas 166 sievietes (ar vienaugļa, iznestu grūtniecību) kā pētījuma grupa un sadalītas 2 apakšgrupās pirmdzemdētājās un atkārtoti dzemdētājās. Izmantojot SPSS programmu, grūtniecības un dzemdību komplikāciju biežums, sūdzības, svara pieaugums grūtniecības laikā, dzemdību veids, augļa svars un citi parametri tika aprēķināti, ņemot vērā fizisko aktivitāšu kategorijas, kā arī salīdzināti pētījuma apakšgrupās. Fiziski aktīvām grūtniecēm ar grūtniecību saistītu komplikāciju iespējamība samazinājās par 0,971 reizēm (p:0,006), mazāks svara pieaugus grūtniecības laikā (ρ:-0,174, p: 0,025), dzemdības vēlākā gestācijas laikā (p:0,049, ρ:0,191), kā jaundzimušajiem biežāk tika novērots normāls dzimšanas svars (p:0,035). Tomēr fiziska aktīvām grūtniecēm, biežāk novēroja jaundzimušo komplikācijas (p:0,040). Intensīva aktivitāte atstāja pozitīvu ietekmi uz mātes ķermeņa masas pieaugumu (p:0,026, ρ:-0,173) un pirmdzemdētājām uz jaundzimušā dzimšanas svaru – biežāk tika konstatēts normāls dzimšanas svars (p:0,020). Mērenas intensitātes aktivitāte samazināja intrauterīnas augļa augšanas aiztures (IUAAA) incidenci (p:0,045). Vieglas aktivitāte arī samazināja IUAAA incidenti (p:0,041) un pirmdzemdētāju grupā ietekmē jaundzimušo svaru – biežāk tika konstatēts normāls dzimšanas svars (p:0,035). Kopējā fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmēja grūtniecības norisi, samazinot lielāko daļu ar grūtniecības norisi saistītās sūdzību, prolongētas grūtniecības (p:0,047) un IUAA (p:0,024) incidenci, jaundzimušajiem biežāk tika novērots normāls dzimšanas svars (p:0,05). Atkārtoti dzemdētāju grupā dzemdību indukcija tika biežāk veikta dzemdētājām ar mazkustīgu dzīvesveidu (p:0,028). Nodarbošanās ar profesionālo sportu grūtniecības 3. trimestrī, palielināja dzemdību indukcijas incidenci (p:0,045), jaundzimušā hipoglikēmiju (p:0,044), un pirmdzemdētāju grupā gestācijas diabēta (p:0,030). Fiziskās aktivitātes daudzums un veids ietekmē grūtniecību un grūtniecības iznākumu. Lielākajai daļai fizisko aktivitāšu kategoriju un intensitātes bija galvenokārt pozitīva ietekme, tomēr profesionālās aktivitātes pieaugums uzrādīja vairāk negatīvu rezultātu. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir ieteicamas visām sievietēm bez kontrindikācijām.

Physical activity during pregnancy has numerous health benefits. The purpose of this study is to examine the effects of physical activity during the third trimester of pregnancy, focusing on its impacts on pregnancy and on the outcomes of pregnancy and delivery. A survey consisting of the pregnancy physical activity questionnaire was distributed through Finnish Facebook groups to mothers who gave birth in the summer of 2021. Duration of time spent on different categories of activities (sedentary, light, moderate, vigorous, household, occupational, and sports/exercise activities) was multiplied by their intensities to deduce the average weekly energy expenditure (MET-h-week-1) of each woman during her third trimester of pregnancy. In total, 166 women (with singlet pregnancies) were analyzed in this study, as a complete study group and subdivided into primipara and multipara groups. Using SPSS statistics, statistically significant differences in the amount of physical activity performed among women with and without different pregnancy and delivery related complications and complaints, as well as exercise effect on maternal weight gain, fetal birth weight, mode of delivery, and gestational week of delivery were determined and compared. Performing more sports/exercise activity during pregnancy showed 0.971 times decrease in odds to have a pregnancy related complication (p: 0.006), it promoted less maternal weight gain during pregnancy (ρ: -0.174, p: 0.025), exhibited later gestational week of delivery (p: 0.049, ρ: 0.191), and promoted newborns to have a normal birth weight in contrast to a high or low birth weight (p: 0.035). However, more sports/exercise activity displayed a rise of newborn complications (p: 0.040). More vigorous activity promoted less maternal weight gain (p: 0.026, ρ: -0.173) and for newborns of primiparas normal birth weight (p:0.020). More moderate and light intensity activity caused a decrease in rate of fetal growth restriction (FGR) (p: 0.045, p:0,041), and among primiparas light intensity activity promoted a normal level of newborn birth weight (p: 0.035). Total activity showed beneficial effects to most pregnancy complaints, promoted normal newborn birth weight (p: 0.05), decreased incidence of large for gestational age (p:0.047) and in multiparas decreased FGR (p:0.024). Increasing sedentary activity prompted assisted deliveries in multiparas (p:0.028). More occupational activity promoted induced delivery (p: 0.045), hypoglycemia of newborn (p: 0.044), and in primiparas gestational diabetes mellitus (p: 0.030). Performing physical activity influences pregnancy and pregnancy outcomes. Most categories and intensities of physical activities demonstrated mainly positive effects, however, an increase in occupational activity showed more negative outcomes. Nevertheless, the outcomes of this study promote that physical activity during pregnancy should be recommended for all women without contraindications.