Latvijā pirmā psihiatriskā kolonija ārsta Arnolda Laksberga atmiņās

Abstract

Ārsts psihiatrs Arnolds Laksbergs (1901–1983) bijis ilggadējs Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" ārsts, viens no bērnu psihiatrijas attīstītājiem Latvijā [1]. Medicīnas vēsturnieku aprindās A. Laksbergs pazīstams arī kā aizrautīgs kolekcionārs, medicīnas vēstures pētnieks un Latvijas psihiatrijas vēstures muzeja izveidotājs Jelgavā [2]. Arnolds Laksbergs absolvējis Medicīnas fakultāti 1931. gadā [3]. Nemierīgie un traģiskie 20. gadsimta notikumi Latvijas vēsturē atspoguļojas arī A. Laksberga darba gaitās. Vairākkārt mainot darba vietas, A. Laksbergs par psihiatru strādājis teju visās Latvijas psihiatriskajās klīnikās. Psihiatra darba gaitas viņš iesāka LU klīniskajā bāzē Sarkankalna slimnīcā sākotnēji (no 1925. gada) kā voluntieris klīnikā, vēlāk kā voluntārasistents Psihiatrijas katedrā [4]. No 1933. līdz 1938. gadam A.Laksbergs bija galvenais ārsts Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā, bet no 1938.līdz 1940. gadam viņš vadīja Strenču psihiatrisko slimnīcu. Kara laikā īslaicīgi par psihiatru strādājis Ģintermuižā (1941–1942) un Aleksandra Augstumu iestādē(1940 un 1944–1946). Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā A. Laksbergs atkal ieradās Ģintermuižā – šoreiz, lai tur aizvadītu visu savu garo darba mūžu [5]. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā lielu materiālu kopu veido Arnolda Laksberga atstātās rakstveida liecības psihiatrijas vēsturē [6]. Starp tām īpašu uzmanību piesaista A. Laksberga atmiņas par mazākzināmu notikumu Latvijas psihiatrijas vēsturē – par Latvijā pirmās psihiatriskās kolonijas organizēšanu [7].