Farmācijas doktors profesors Jānis Maizīte - viens no farmācijas muzeja veidotājiem

Abstract

Pagājušajā gadā vienam no pirmās Latvijas brīvvalsts laika ievērojamākajiem farmaceitiem profesoram Jānim Maizītem apritēja 125 gadi. Profesors allaž atradies tālaika farmaceitu sabiedriskās dzīves centrā, līdzcilvēki viņu dēvējuši par Latvijas farmaceitu dvēseli. Jānis Maizīte dzimis 1883. gada 10. maijā Liepas pagasta Leču mājās kalēja ģimenē. Izglītību ieguvis Liepas pagastskolā, pēc tam mācījies privātā vidusskolā Valmierā. 1898. gadā kā eksterns nokārtojis eksāmenu Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Vēlēdamies iepazīties ar farmāciju, Jānis Maizīte no 1898. līdz 1901. gadam strādājis par aptiekāra mācekli Vjazmas aptiekā. 1901. gadā Tērbatas Universitātē kā eksterns nokārtojis aptiekāra palīga eksāmenu. Pēc tam līdz 1904. gadam strādājis dažādās Krievijas aptiekās (Strahovā, Astrahaņā). 1904. gadā J. Maizīte iestājies Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas nodaļā, kuru beidzis 1908. gadā, iegūstot provizora specialitāti. Pēc tam turpat iecelts par jaunāko laborantu (asistentu), bet 1914. gadā – par vecāko asistentu. 1909. gadā. J. Maizīte nokārtojis mutiskus un rakstiskus eksāmenus farmācijas maģistra grāda iegūšanai un profesora I. Kondakova vadībā uzsācis darbu pie maģistra disertācijas "Par pinēna halogēnhidrātiem un to pārvēršanos ciklēna un santēna tipu ogļūdeņražos". Bet sākoties I Pasaules karam, Jāni Maizīti iesauca aktīvajā karadienestā par rezerves farmaceitu, tāpēc viņš šo darbu nepaguva aizstāvēt. Tikai 1924. gadā darbu par maģistra disertācijas tēmu viņš publicēja kopā ar savu skolotāju.