Profesionālais darba stress un miega kvalitāte praktizējošām māsām

Abstract

Paaugstināts stress ir novērots daudzu profesiju pārstāvjiem, bet veselības aprūpes darbinieki ir pakļauti lielākam stresam, sava darba specifikas dēļ. Pierādīts, ka miega trūkums negatīvi ietekmē māsu lēmumus un sniegumu, kā arī rada kļūdas un nelaimes gadījumus. Maģistra darba tēma ir „Profesionālais darba stress un miega kvalitāte praktizējošām māsām‖. Pētījuma mērķis – Noskaidrot darba stresa un miega kvalitātes saistību praktizējošām māsām, kuras strādā dažādos darba laika grafikos veselības aprūpes iestādēs. Pētījuma hipotēzes – 1. Maiľu darbā strādājošām māsām ir pozitīva korelācija starp miega kvalitāti un ar darbu saistīto stresu. 2. Maiľu darbā strādājošām māsām ir ciešāka darba stresa un miega kvalitātes korelācija, nekā biroja darba laiku strādājošām māsām. Pētījuma dalībnieki – 260 praktizējošas māsas Kurzemes reģionā, kuras strādā ambulatorā veselības aprūpes iestādē (biroja darba laiks) vai stacionārā (maiľu darbs – 12 vai 24 stundu darba diena). Pētījuma praktiskajā daļā izmantotas anketas – Māsu profesionālā stresa skala (Nurses’ Occupational Stressor Scale – NOSS), Pitsburgas miega kvalitātes indekss (Pittsburgh sleep quality index – PSQI), autores veidota sociāldemogrāfisko datu anketa. Pētījuma analīzes praktiskajā daļā konstatēts, ka darba stress ietekmē miega kvalitāti gan biroja darba laika, gan maiľu darba laika praktizējošam māsām. Starp abiem rādītājiem pastāv pozitīva korelācija. Ambulatorās veselības aprūpes iestādē (biroja darba laiks) un stacionārā (maiľu darba laiks) praktizējošām māsām ir līdzīgs profesionālā darba stresa vērtējums, un slikta miega kvalitāte (PSQI > 5). Abām māsu grupām pastāv pozitīva, vāja, statistiski nozīmīga sakarība starp miega kvalitāti un darba stresu. Priekšlikumi – Veselības aprūpes iestāžu administrācijai nepieciešams investēt savu darbinieku mentālajā veselībā, sniedzot atbalstu darbiniekiem, piesaistot supervizorus, un nodrošinot supervīzijas nodarbības. Praktiskā pielietojamība – Pētījumu un tajā iegūtos datus var izmantot veselības aprūpes esošie un topošie speciālisti. Darbu iespējams izmantot kā informatīvu materiālu.

Increased stress has been observed in many professions, but health care workers are exposed to more stress due to the specifics of their work. Lack of sleep has been shown to negatively affect nurses' decisions and performance, as well as to cause mistakes and accidents. The subject of the master's work is "Occupational Work Stress and Sleep Quality for Practicing Nurses". The aim of the study – find out the connection between work stress and sleep quality for practicing nurses working in different working time schedules in health care institutions. Research hypotheses – 1. Shift working nurses have a positive correlation between sleep quality and work-related stress. 2. Shift working nurses have a closer correlation between work stress and sleep quality than nurses working office hours. Study participants – 260 practicing nurses in the Kurzeme region who work in primary health care (office working time) or hospital (shift work – 12 or 24 hour working day). The practical part of the study uses questionnaires – Nurses’ Occupational Stressor Scale (NOSS), Pittsburgh sleep quality index (PSQI), questionnaire of socio-demographic data created by the author. Research analysis in the practical part of the master's work shows that the impact of work stress affects the quality of sleep for both practicing nurses – office working time and shift work. There is a positive correlation between the two indicators. Nurses in primary health care (office hours) and hospital (shift work) have similar occupational stress assessments and poor sleep quality (PSQI > 5). For both groups of nurses, there is a positive, weak, statistically significant correlation between sleep quality and work stress. Suggestions – The administration of health care institutions needs to invest in the mental health of its employees by providing support to employees, attracting supervision, providing supervisory employment. Practical applicability – The research and the data obtained in it can be used by current and future health care professionals. The work can be used as informative material.