Šķēršļi māsu pierādījumos balstītās prakses lietojumā

Abstract

Pētījuma mērķis-izpētīt māsu pierādījumos balstītās prakses kompetences pašnovērtējumu un šķēršļus, kas kavē pierādījumos balstītas prakses lietojumu. Pastāv pretrunas starp pētījuma rezultātiem par šķēršļu saistību uz pierādījumos balstītas prakses lietojumu māsām. Kādā pētījumā par māsu šķēršļiem pierādījumos balstītas prakses pielietojumā, tiek atzīts, ka iepriekš ir identificēti šķēršļi, kuri ietekmē māsu pierādījumos balstītu praksi, taču to savstarpējā saistība nav pietiekami izpētīta.(Carlson and Plonczynski, 2008). Savukārt, citā pētījumā tiek norādīts, ka pastāv saistība šķēršļiem ar pierādījumiem balstītu prakses lietošanu, taču šī saistība ir minēta nebūtiska un minimāla. (Brown et al., 2010) Lai gan rezultāti norāda uz iespējamām saistībām, tiek norādīts, ka būtu jāveic vairāk pētījumu, lai apstiprinātu secinājumus, ka tiešām šķēršļiem ir saistība ar pierādījumos balstītas prakses kompetenci. (Delheim et al., 2012) Hipotēze-Pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp māsu pierādījumos balstītās prakses kompetences pašnovērtējumu un šķēršļiem pierādījumos balstītas prakses lietojumā. Pētījuma jautājums- Kuri šķēršļi ir biežāk norādītie, kas kavē māsu pierādījumos balstītās prakses lietojumu? Pētījuma metodes raksturojums- Kvantitatīvs, šķērsgriezuma korelācijas pētījums. Pētījuma dati tika vākti izmantojot divas adaptētas anketas- „Pierādījumos balstītas prakses anketa” un „Šķēršļu skala pētniecības izmantošanā”. Dati vākti elektroniskā veidā un pielietota pieejamības jeb ērtuma metode, kur pēcāk dati apstrādāti, izmantojot datu apstrādes programmatūru SPSS 26.0 versiju, pielietojot gan aprakstošās, gan secinošās statistikas metodes. Pētījumā piedalījās 373 praktizējošas māsas Latvijā. Rezultāti- Māsu prasmju pašnovērtējumam un attieksmes pašnovērtējumam pierādījumos balstītā praksē [PBP] pastāv negatīva, vidēji cieša sakarība ar māsu raksturojumu, organizācijas raksturojumu, inovāciju raksturojumu un komunikāciju raksturojumu. Savukārt māsu zināšanām PBP pastāv negatīva, vāja saistība ar māsu raksturojumu(r⹀-0,49 p⹀0,00 n⹀373) un organizācijas raksturojumu(r⹀-0,47 p⹀0,00 n⹀373), bet negatīva, vidēji cieša saistība pastāv starp māsu zināšanām PBP un inovāciju raksturojuma šķērsli(r⹀-0,54 p⹀0,00 n⹀373) un komunikācijas šķērsli (r⹀-0,54 p⹀0,00 n⹀373). Biežākie, lielā mērā norādītie šķēršļi ir- Nav pietiekami daudz laika darbā, lai īstenotu jaunas idejas (60,3⸓),māsai nav laika lasīt pētījumus(58,4⸓), telpas nav piemērotas pētniecības izmantošanai (48,8⸓). Secinājumi- Pastāv statistiski nozīmīga sasitība starp māsu pierādījumos balstītās prakses kompetences pašnovērtējumu un šķēršļiem lietot pierādījumos balstītu praksi. Izteiktākie šķēršļi māsām, kas kavē PBP lietojumu ir organizācijas raksturojums un inovācijas raksturojums. Šos rezultātus var izmantot māsu izglītības programmas vadītāji sadarbībā ar veselības aprūpes iestāžu vadītājiem, lai izprastu māsu šķēršļus, kas kavē pierādījumos balstītas prakses lietojumu. Nozīmīgi b

The aim of the study was to investigate the self-assessment of the competence of nurses' evidence-based practice and the barriers that hinder the use of evidence-based practice. There is a discrepancy between the results of the study on the relationship of barriers to the application of evidence-based practice to nurses. One study of barriers to nursing practice in evidence-based practice acknowledges that barriers to evidence-based practice in nursing have been identified in the past, but their interrelationships have not been sufficiently explored (Carlson and Plonczynski, 2008). In contrast, another study indicates that there is a link between barriers to the use of evidence-based practices, but this link is insignificant and minimal. (Brown et al., 2010) Although the results point to potential linkages, it is suggested that more research should be conducted to support the conclusion that real barriers are related to the competence of evidence-based practice. (Delheim et al., 2012) Hypothesis-There is a statistically significant relationship between self-assessment of evidence-based practice competence in nurses and barriers to the use of evidence-based practice. Research question - What are the most common barriers to the use of evidence-based nursing practice? Method - Quantitative, cross-sectional correlation study. The research data were collected using two adapted questionnaires - “Evidence-Based Practice Questionnaire” and “Scale of Barriers to Research Use”. Data were collected electronically and the method of availability or convenience was used, where the data was then processed using data processing software SPSS version 26.0, using both descriptive and inferential statistical methods. The study involved 373 practicing nurses in Latvia. Results - For the self-assessment of nursing skills and the self-assessment of attitudes in the PDB, there is a negative, moderately close correlation with the characteristics of nurses, the characteristics of the organization, the characteristics of innovations and the characteristics of communications. On the other hand, in the evidence based practice (EBP) there is a negative, weak correlation between nursing knowledge and nursing characteristics (r⹀-0,49 p⹀0,00 n⹀373) and organizational characteristics (r⹀-0,47 p⹀0,00 n⹀373), but negative , there is a moderately close relationship between the nursing knowledge in the EBP and the innovation barrier (r⹀-0,54 p⹀0,00 n⹀373) and the communication barrier. (r⹀-0,54 p⹀0,00 n⹀373). The most common, largely indicated obstacles are- Not enough time at work to implement new ideas (60.3⸓), the nurse does not have time to read research (58.4⸓), the premises are not suitable for using research (48.8⸓). Conclusions- There is a statistically significant relationship between self-assessment of the competence of nurses' evidence-based practice and barriers to the use of evidence-based practice. The most pronounced barriers for sisters that hinder the use of the EBP