Praktizējošo māsu profesionālās dzīves kvalitātes saistība ar apmierinātību darbā

Abstract

ANOTĀCIJA Praktizējošās māsas apmierinātība ar darbu ir svarīgs jēdziens māsas profesijā, ko nereti ietekmē profesionālās dzīves kvalitāte. Ņemot vērā māsu trūkumu Latvijā un lielo noslogotību stacionāros aprūpējot pacientus, kā arī cenšoties sniegt kvalitatīvus pakalpojumos veselības aprūpē, māsa sevi pakļauj pārpūlei, kas potenciāli noved pie līdzjūtības noguruma, rezultātā kā sekas – izdegšanu profesionālajā darba vietā, un aiziešanas no profesijas. Līdzjūtības nogurums un izdegšana ietekmē māsas veselību, kā arī pacientu apmierinātību ar sniegto aprūpi un drošību, tāpēc ļoti būtiski ir noturēt līdzsvaru starp līdzjūtības gandarījumu, pārpūli un līdzjūtības nogurumu, ko nereti ietekmē apmierinātība ar darbu. Pētījuma mērķis - noskaidrot Kurzemes reģiona sekundārās veselības aprūpes iestādēs praktizējošo māsu profesionālo dzīves kvalitāti saistībā ar apmierinātību ar darbu. Maģistra darbam tiek izvirzīta hipotēze – Praktizējošo māsu profesionālās dzīves kvalitāte ir statistiski nozīmīgi saistīta ar apmierinātību ar darbu, ņemot vērā sociāli demogrāfiskos rādītājus. Lai sasniegtu pētījuma mērķi un pierādītu hipotēzi – pielietota kvantitatīva metode, neeksperimentāls, šķērsgriezuma (korelāciju) pētījums. Pielietoti instrumenti: Profesionālas dzīves kvalitātes skala – 5. versija, Pola Spektora tests un autores izstrādātā anketa. Pētījuma piedalījās 186 Kurzemes reģiona praktizējošās māsas, kuras strādā ārstniecības iestādēs ne mazāk kā 1. gadu. Pētījuma rezultāti fokusē praktizējošo māsu profesionālās darba dzīves kvalitātes statistiski nozīmīgu saistību ar apmierinātību darbā. Statistiski nozīmīga pozitīva saistība vērojama līdzjūtības gandarījumu skalai ar tiešo vadītāju, atzinību par labu darbu, darba kolēģiem, darba saturu un komunikāciju organizācijas iekšienē. Turpretī statistiski nozīmīgas negatīvas saistības pastāv izdegšana apakšskalai ar atalgojumu, tiešo vadītāju, atzinību par labu darbu, darba kolēģiem, darba saturu un komunikāciju organizācijas iekšienē, kā arī statistiski nozīmīgas negatīvas saistība pastāv traumatiskā stresa apakšskalai ar tiešo vadītāju, monetāriem un nemonetāriem papildus ieguvumiem, darba kolēģiem un darba saturu. Sekundāri iegūtie rezultāti norāda māsu profesionālās mainības faktorus iemeslu un aiziešanu no māsas profesijas, kā arī sniedz rezultātus par pozitīvām un patīkamam emocijām, kas motivē māsas turpināt darbu medicīnā. Atslēgas vārdi: māsa, apmierinātība ar darbu, profesionālās dzīves kvalitāte, līdzjūtības gandarījums, līdzjūtības nogurums.

ANOTATION

The satisfaction of a nurse at work is an important concept in the nursing profession, often influenced by the quality of professional life. In view of the lack of nurses in Latvia and the high pressure on hospitals, as well as trying to provide quality services in health care, the sister puts herself in a crowd that potentially leads to sympathy fatigue, as a consequence of burning out at the professional workplace and leaving the profession. The fatigue and burning of compassion affect the health of her sister, as well as the satisfaction of patients with the care and safety provided, so it is very important to maintain a balance between the satisfaction of compassion, overcrowding and the fatigue of compassion, often affected by job satisfaction. The aim of the study is to find out the quality of professional life of nurses in secondary healthcare institutions in Kurzeme in relation to job satisfaction. A hypothesis suggests that the quality of professional life of nursing nurses is statistically relevant to job satisfaction, taking into account socio-demographic indicators. A non-experimental, cross-sectional (correlation) study has been applied to achieve the purpose of the study and to demonstrate the hypothesis. Instruments applied: A quality of professional life scale – version 5, Paul Spector test and questionnaire developed by the author. The study was attended by 186 nurses in the Kurzeme region who worked in medical facilities for at least 1 years. The results of the study focus on a statistically significant relationship between the quality of professional life of practitioners and job satisfaction. A statistically significant positive commitment is made to a scale of sympathy satisfaction with the direct leader, recognition for good work, work colleagues, work content and communications within the organisation. On the other hand, statistically significant negative commitments exist for the sub-scale with pay, direct manager, recognition for good work, work colleagues, work content and communication within the organisation, as well as statistically significant negative links to the sub-scale of traumatic stress with the direct driver, monetary and non-monetary benefits, work colleagues and work content. Secondary results indicate the reason for the professional variability of nurses and leaving the nursing profession, as well as the results of positive and pleasant feelings that motivate nurses to continue their work in medicine. Key words: nurse, job satisfaction, quality of professional life, compassion satisfaction, compassion fatigue.