Darba spējas, miega kvalitāte un nogurums māsām, kuras praktizē dienas maiņas salīdzinājumā ar nakts maiņu praktizējošām māsām Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā

Abstract

Maģistra darba tēma- Darba spējas, miega kvalitāte un nogurums māsām, kuras praktizē dienas maiņas salīdzinājumā ar nakts maiņu praktizējošām māsām Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Nakts maiņu darbs ir nepieciešams māsu aprūpē, taču tas var ietekmēt māsu fizisko un garīgo veselību, un spēju nodrošināt augstas kvalitātes pacientu aprūpi. Darbs nakts maiņās ir galvenā veselības aprūpes speciālistu, īpaši māsu īpašība (COSTA ,2006). Starptautiskā māsu padome (ICN) 2007. gadā paziņoja, ka maiņu darbs būtu nepieciešams, ja māsām jāsniedz 24 stundu aprūpe (International Council of Nurses 2007). Tomēr kā zināms, Latvijā šāda prakse tiek izmantota reti, lielākoties māsas praktizē 24 stundu maiņu, vai pat ilgāk. Arvien vairāk mūsdienās tiek runāts un analizēts, kā 24 stundu maiņu darbs ietekmē speciālistu fizisko un garīgo veselību. Starptautiskos pētījumos analizēts un secināts, ka māsas izvēlas 24 stundu maiņu darbu, jo tas nodrošina elastīgāku darba grafiku un lielāku atalgojumu, tomēr šie aspekti neaizsargā māsas no kaitējumiem darba vidē un sekām (International Council of Nurses 2007). Autore ar pētījumu vēlas pievērst uzmanību, tam cik svarīgi ir rūpēties par māsu fizisko un garīgo veselību, jo, ja nebūs veselas, praktizējošas māsas, pēc autores domām veselības aprūpe nav iespējama. Tādēļ ir svarīgi laicīgi pievērst uzmanību un atrast veidus un risinājumus, kā paaugstināt māsas darba spējas, miega kvalitāti un samazināt noguruma līmeni. Darba mērķis ir salīdzināt miega kvalitāti, nogurumu un darba spējas māsām, kuras praktizē dienas maiņas ar māsām, kuras praktizē nakts maiņas. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti pētniecības uzdevumi: noskaidrot darba spējas indeksu praktizējošām māsām, novērtēt miega kvalitāti praktizējošām māsām un iegūt rezultātus no māsām, kāds ir viņu noguruma līmenis. Izvirzīta pētījuma hipotēze- Praktizējošām dienas māsām ir labāka miega kvalitāte, augstākas darba spējas, un noguruma līmenis ir zemāks, nekā māsām kuras praktizē nakts maiņās. Pētījuma dizains- kvantitatīvs aprakstošs. Pētījums instruments ir anketa, kas sastāv no demogrāfiskiem datiem, noguruma anketas (FAS), darba spēju indeksa (WAI) un Pitsburgas miega kvalitātes indeksa (PSQI). Pētījuma populācija- māsas, kuras praktizē Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīcā. Galvenie pētījuma rezultāti atspoguļo to, māsas, kuras ikdienā praktizē dienas maiņās savas darba spējas, miega kvalitāti un noguruma līmeni novērtē ar labākiem rezultātiem, nekā māsas, kuras praktizē 24 stundu maiņās. Potenciālais pētījuma ieguvums, balstoties uz pētījumā iegūtiem rezultātiem, māsu miega kvalitātes, darba spējas un noguruma līmeņa atspoguļojums, priekšlikumi māsām un slimnīcas vadībai kā uzlabot māsu miega kvalitāti, darba spējas un samazināt noguruma līmeni. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, 6 pielikumiem, darba apjoms 57lpp., darbā izmantoti 68 literatūras avoti

Master's thesis topic- Ability to work, quality of sleep and fatigue for nurses practicing day shifts compared to nurses practicing night shifts in North Kurzeme Regional Hospital. Night shift work is necessary in nursing care, but it can affect nurses' physical and mental health and ability to provide high-quality patient care. Working in night shifts is a key feature of healthcare professionals, especially nurses ( Costa, 2006). The International Council of Nurses (ICN) stated in 2007 that shift work was needed and we should provide 24-hour care (International Council of Nurses 2007). However, as it is known, in Latvia such practice is rarely used, mostly nurses practice 24-hour shifts, or even longer. Nowadays, there is more and more talk and analysis of how 24-hour shift work affects the physical and mental health of professionals. International studies have analyzed and concluded that nurses choose 24-hour shift work because it provides more flexible work schedules and higher pay, but these aspects do not protect nurses from harm in the work environment and its consequences (International Council of Nurses 2007). With the research, the author wants to draw attention to the importance of taking care of the physical and mental health of nurses, because if there are no healthy practicing nurses, according to the author, health care is not possible. It is therefore important to pay timely attention and find ways and solutions to increase the nurse's ability to work, sleep quality and reduce fatigue. The aim of the study is to compare the quality of sleep, fatigue and work ability of nurses who practice day shifts with nurses who practice night shifts. In order to achieve the goal, research tasks were set: to find out the work ability index for practicing nurses, to assess the quality of sleep for practicing nurses, to obtain results from nurses, what is their level of fatigue. Research hypothesis - Practicing day nurses have better sleep quality, higher work capacity, and lower level of fatigue than nurses who practice night shifts. Research design - quantitative descriptive. The research tool is a questionnaire consisting of demographic data, the Fatigue Questionnaire (FAS), the Work Ability Index (WAI) and the Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI). Study population - nurses who practice at the North Kurzeme Regional Hospital. The main results of the study reflect that nurses who practice daily work shifts rate their work ability, sleep quality and fatigue level with better results than nurses who practice 24-hour shifts. Potential benefits of the study based on the results of the study, reflection on the quality of nursing sleep, work capacity and fatigue level, suggestions to nurses and hospital management how to improve the quality of nursing sleep, work capacity and reduce fatigue levels. Research work consists of an introduction, 3 chapters, conclusions and proposals, 6 attachments, amount of work 57 pages, 68 sources of literature