Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorKristīne Mārtinsone-
dc.contributor.authorAiva Bundzena-Ervika-
dc.contributor.otherSabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Public Health and Social Welfareen-UK
dc.date.accessioned2021-06-30T21:04:23Z-
dc.date.available2021-06-30T21:04:23Z-
dc.date.issued2021-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/5766-
dc.descriptionVeselības psiholoģijalv-LV
dc.descriptionHealth psychologyen-UK
dc.descriptionPsiholoģijalv-LV
dc.descriptionPsychologyen-UK
dc.description.abstractKopš Covid-19 pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli, veselības aprūpes speciālisti (HCP) ir pakļauti daudzveidīgiem apdraudējumiem. Šādā pandēmijas izraisītā krīzes situācijā ir svarīgi izzināt HCP psiholoģisko noturību un sniegt ieteikumus tās stiprināšanai. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp psiholoģisko noturību un pašpalīdzības stratēģijām veselības aprūpes speciālistiem Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā, kontrolējot dzimumu un vecumu. Kā papildu mērķis tika izvirzīts izpētīt, vai pastāv atšķirības starp HCP un citu jomu speciālistu (POF), kas nav saistīti ar veselības aprūpi, psiholoģiskās noturības un pašpalīdzības stratēģiju rādījumiem. Metode. Izlasi veidoja 1723 nodarbinātie, kuri ārkārtas stāvokļa laikā turpināja strādāt savā profesijā; respondenti tika sadalīti divās grupās - 77 HCP (18 vīrieši, 59 sievietes, vecums M = 46,23 (SD = 14,43)) un 1646 POF (720 vīrieši, 926 sievietes, vecums M = 44,98 (SD = 11,93)) kā salīdzinošā grupa. No nacionāli reprezentatīvas šķērsgriezuma tiešsaistes aptaujas, (N = 2608), kas tika veikta 2020. gada jūlijā, šī pētījuma veikšanai tika atlasīta specifiska demogrāfiskā informācija (dzimums, vecums, izglītības līmenis), 7 panti, kas veidoja psiholoģiskās noturības skalu, un 17 panti, kas veidoja pašpalīdzības stratēģiju aptauju ar 4 skalām „Garīgie resursi”, „Sociālais atbalsts”, „Brīvā laika aktivitātes”, „Laika menedžments”. Rezultāti uzrādīja “Laika menedžmentu” kā vienīgo prognozējošo pašpalīdzības stratēģiju attiecībā uz psiholoģisko noturību gan HCP, gan POF grupā. HCP grupā ne vecums, ne dzimums neprognozēja psiholoģisko noturību. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp galvenajiem mainīgajiem lielumiem starp HCP un POF. Secinājumi. Rezultāti liecina, ka tāda pašpalīdzības stratēģija kā laika plānošana var palīdzēt veicināt darbinieku psiholoģisko noturību ārkārtas situācijas laikā neatkarīgi no profesijas. Tas ir nozīmīgs rezultāts, ņemot vērā HCP slodzi pandēmijas apstākļos. HCP psiholoģiskās noturības un izmantoto pašpalīdzības stratēģiju rādījumi COVID-19 laikā ir līdzvērtīgi POF.lv-LV
dc.description.abstractAbstract. As the worldwide pandemic of Covid-19 continues, health-care professionals (HCP) have been exposed to different hazards, and there is a need to explore psychological resilience in crisis situations, and to give recommendations for its strengthening. The aim of this study was to examine relationship between psychological resilience and self-care strategies in HCP of Latvia, controlling for gender and age during Covid-19 pandemic, and to determine whether the psychological resilience and self-care strategies differ between HCP and professionals in other fields (POF) unrelated to healthcare. Method. The sample consisted of 1723 employees, who during the state of emergency continued to work in their profession; they were divided in two groups - 77 HCP (18 men, 59 women, age M = 46.23 (SD = 14.43)) and 1646 POF (720 men, 926 women, age M = 44.98 (SD = 11.93)) as comparison group. Specific data of national representative cross-sectional online survey (N = 2608), performed in July, 2020, were selected – demographic items, 7 items forming Psychological Resilience Scale and 17 item forming Self–care Strategies Questionnaire (consist of 4 scales: “Spiritual resources”, “Social support”, “Free time activities”, “Time management”). Results. “Time management” was only predictive for Self-care strategy for psychological resilience in both HCP and POF group. Neither age nor gender predicted psychological resilience in HCP group. No statistically significant differences for major variables between HCP and POF were found. Conclusions. The results suggest that performing such Self-care activity as time management can help to promote psychological resilience of the employees regardless of profession. Given the workload of HCP in pandemic, this is an important result. HCP psychological resilience and used self-care strategies during COVID-19 are not different from POF.en-UK
dc.language.isoen-UK-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectBrīvā laika aktivitāteslv-LV
dc.subjectveselības aprūpes speciālistilv-LV
dc.subjectpsiholoģiskā noturībalv-LV
dc.subjectSARS-CoV-2lv-LV
dc.subjectsociālais atbalstslv-LV
dc.subjectgarīgie resursilv-LV
dc.subjectlaika menedžments.lv-LV
dc.subjectFree time activitiesen-UK
dc.subjecthealthcare professionalsen-UK
dc.subjectpsychological resilienceen-UK
dc.subjectSARS-CoV-2en-UK
dc.subjectsocial supporten-UK
dc.subjectspiritual resourcesen-UK
dc.subjecttime management.en-UK
dc.titleRelationship between psychological resilience and self-care strategies of healthcare professionals during COVID-19 pandemic in Latvia.en-UK
dc.title.alternativeSaistība starp psiholoģisko noturību un pašpalīdzības stratēģijām veselības aprūpes speciālistiem Latvijā COVID-19 pandēmijas laikā.lv-LV
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesisen-UK
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.