Oroantral Communication, Treatment Modalities

Abstract

Mērķis bija noskaidrot, kura ārstēšanas metode ir vispiemērotākā, laika taupīšana, viegli prasmīga un lētāka iespēja, ko vispārējs zobārsts var veikt, nenosūtot pacientus pie sejas un žokļu ķirurga Uzdevumi bija izpētīt un analizēt riska faktorus, diagnostiku, dažādas ārstēšanas metodes un komplikācijas attiecībā uz OAC. Materiāli un metodes: Rakstu atlase tika veikta manuāli. Tika pētīts 531 raksts, un no tiem šim rakstam tika atlasīti 70 raksti. Visbiežāk OAC (patoloģiska komunikācija starp mutes dobumu un augšžokļa sinusu) rodas zobu ekstrakcijas, cistu noņemšanas, traumu dēļ labdabīgu vai ļaundabīgu audzēju, zobu infekciju, sekundāru ortodontisko vai implantu operāciju dēļ, staru terapijas dēļ, neveiksmīgas ārējas sinusa grīdas pacēlums un palielinājums, vai arī tas var būt idiopātisks. OAC, ko izraisa zobu ekstrakcija, parasti rodas sakņu virsotņu un sinusa tuvuma dēļ, sarežģītas ekstrakcijas zobu leņķēšanas dēļ un pacienta vecuma dēļ augšžokļa sinusa maksimālā izmēra sasniegšanas dēļ dzīve. Pirmie molāri ir vairāk izplatīti, lai izraisītu OAC, īpaši garākās palatālās saknes dēļ. Ja OAC neārstē, pacienti var iegūt sinusītu 48 stundas pēc OAC attīstības un 90% pacientu pēc 2 nedēļām būs sinusīts, ja OAC nav pienācīgi slēgts. Radioloģiskās izmeklēšanas zelta standarta metodes, lai izslēgtu augšžokļa sinusa iesaistīšanos, ir CT un/vai CBCT skenēšana. Diagnoze tiek veikta, veicot rūpīgu medicīnisko un zobu pārbaudi un pacienta anamnēzi. Neviena ķirurģiska tehnika nav pārspējīgāka par citu, jo tām visām ir savas priekšrocības un trūkumi. Visizplatītākās ārstēšanas metodes ir mīksto audu atloki, piem. vaiga, palatāla un vaiga tauku spilventiņš. Aizvēršanu var panākt arī ar citiem atlokiem, dažāda veida potzariem un alogēniem materiāliem. Ir arī dažas neparastas ārstēšanas metodes, piemēram, autogēns ausu skrimšļa transplantāts, starpsienas skrimšļi, deguna starpsienas audu atloks un apgāšanās tehnika. Tika ierosināts, ka bioloģiski noārdāmās poliuretāna putas varētu būt droša, neķirurģiska un nekomplicēta metode, kā parastam zobārstam slēgt OAC.

The aim was to find out which treatment method is the most appropriate, time saving, easy skilled and less costly option for a general dentist to perform without needing to refer patients to a maxillofacial surgeon The tasks were to research and analyze risk factors, diagnostics, different treatment methods and complications in regards of OAC. Materials and methods: The selection of articles was done manually. 531 articles were studied and from these, 70 articles were selected for this literature review. Most commonly OAC (a pathological communication between oral cavity and the maxillary sinus) results from tooth extractions, removal of cysts, trauma, due to benign or malignant tumors, dental infections, secondary to orthodontic or implant surgeries, due to radiation therapy, failed external sinus floor elevation and augmentation, or it can also be idiopathic. OAC caused by tooth extraction, commonly occurs due to the close proximity of the root apices and the sinus, difficult extractions due to angulation of teeth and because of the age of the patient due to the maxillary sinus reaching its maximum size in the third decade of life. First molars are more prevalent to cause OAC, especially due to the longer palatal root. If OAC is left untreated, patients can acquire sinusitis 48h after the development of an OAC and 90% of patients will have sinusitis after 2 weeks, if OAC is not appropriately closed. The golden standard methods for radiological examination, to rule out the involvement of maxillary sinus are CT and/or CBCT scans. Diagnosis is made by a thorough medical and dental examination and patient anamnesis. No surgical technique is more surpassing than another because all of them have their advantages and disadvantages. Most common treatment methods are soft tissue flaps e.g. buccal, palatal and buccal fat pad. Closure can be achieved also with other flaps, different kind of grafts and allogenous materials. There are also some uncommon treatment methods, for example autogenous auricular cartilage graft, septal cartilage, nasal septum tissue flap and a turn over technique. It was suggested that biodegradable polyurethane foam could be a safe, nonsurgical and uncomplicated method for a regular dentist to close an OAC.