Invasive Dental Procedures for Oncological Patients treated by Irradiation or Chemotherapy

Abstract

Šī zinātniskā tēze parāda invazīvo zobārstniecības procedūru īpatnības onkoloģiskiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju un / vai staru terapiju. Starp izplatītākajām invazīvajām zobārstniecības procedūrām ir zobu abscesu iegriešana un drenāža, zobu ekstrakcija, periodonta pārbaude / operācija, zobu implantu ievietošana, kā arī biopsija. Šīs disertācijas galvenā uzmanība ir pievērsta negatīvām sekām, kas rodas mutes dobumā īslaicīgas vai ilgstošas ​​vēža terapijas (pēc vēža terapijas) rezultātā, kā arī zobu ārstēšanas plānošanai pacientiem, kuriem paredzēta ķīmijterapija un / vai staru terapija turpmākās parastās vai iespējamās komplikācijas un to pārvaldību. Vēža slimniekiem visbiežāk mutes dobumā ir šādas blakusparādības: mukozīts, kserostomija, trismus un osteoradionekroze. Tos var novērst (pat ja ne vienmēr pilnībā) vai vismaz samazināt līdz kontrolējamam līmenim, ja zobu higiēnu pareizi kontrolē un uztur gan pacienti, gan zobārsts. Pacientu izglītošana un agrīna zobārsta konsultācija pēc aizdomām vēl vairāk uzlabo agrīnas iejaukšanās iespējas un tādējādi var novērst neatgriezeniskas blakusparādības. Piemēram, pacienti ar metastāzēm kaulos parasti saņem bifosfonātus, kas viņiem rada lielu žokļa osteonekrozes risku, kas saistīts ar medikamentiem. Ķīmijterapija vai apstarošana lielās ķermeņa vietās ir predisponēta imūnsupresijai, tāpēc lielākā daļa vēža slimnieku, kas saņem patoģenētisku ārstēšanu, būs uzņēmīgāki pret infekcijām. Pagaidām galvenā ārsta loma ir pacienta novirzīšana pie zobārsta pirms vēža terapijas, ja ir laiks, ņemot vērā vēža veidu / stadiju. Pacientus, kuri saņem zobu ārstēšanu pirms vēža terapijas sākuma, parasti var ārstēt kā pacientus, kas nav vēzis. Tomēr tas būs atkarīgs no vēža veida un atkal pagarināsies. Zobārstiem jāsaņem ne tikai pareiza informācija par vēža veidu, bet arī turpmākais onkoloģiskās grupas sagatavotais ārstēšanas plāns. Pacienti gūs labumu no zobu un onkoloģisko nodaļu starpdisciplinārā sadarbības. Ja iespējams, šajā posmā (pirms tiek uzsākta vēža terapija) jāveic invazīvas zobārstniecības procedūras, kas pēc zobārsta pieredzes un novērtējuma ir nepieciešamas vai varētu būt nepieciešamas tuvākajā laikā. Kamēr pacientam tiek veikta ķīmijterapija un / vai staru terapija, jebkura veida invazīvas zobārstniecības procedūras ir kontrindicētas. Ja vien tas nav neizbēgami, procedūras jāatliek vai jāaizstāj ar neinvazīvām alternatīvām, kas var būt pārejošas. Ja kaut kā šķiet, ka invazīva zobu iejaukšanās šķiet neizbēgama, jāapsver nepieciešamie atbalsta pasākumi, piemēram, antibiotiku profilakse neitrofilijas gadījumā (trombocitopēniski pacienti var saņemt trombocītu infūziju, lai samazinātu asiņošanas risku). Pacienti, kuri ir beiguši vēža terapiju saskaņā ar onkoloģiskās grupas plānu un par vairāk nekā 6 mēnešiem ziņojuši par citādi veseliem, var pāriet uz normālu pacientu grupu un ārstēties kā tādi.

This scientific thesis shows the peculiarities of invasive dental procedures on oncological patients receiving chemotherapy and/or radiotherapy. Among the most common invasive dental procedures are incision and drainage of dental abscesses, tooth extraction, periodontal examination/surgery, dental implant placement as well as biopsy. The main focus of this thesis is on adverse effects which occur in oral cavity as a result of short or long-term cancer therapy (post cancer therapy) as well as dental treatment planning for patients who are scheduled for chemo- and/or radiotherapy in nearest future, including further usual or possible complications and how to manage them. The most common adverse effects in oral cavity for cancer patients are: mucositis, xerostomia, trismus and osteoradionecrosis. These can be prevented (even if not always fully) or at least minimized to a manageable extend if dental hygiene is properly controlled and maintained by both the patients and the dentist. Patient education and early dental consult upon suspicion further improves the chance for early intervention and thus may avoid irreversible side effects. Patients with bone metastasis, for example, usually receive bisphosphonates which put them in high risk of medication-related osteonecrosis of jaw. Chemotherapy or irradiation exposure to large areas of the body predispose to immunosuppression, which is why most cancer patients receiving pathogenetic treatment will become more susceptible for infections. The key role as a physician so far is to refer the patient to a dentist prior to cancer therapy, if there is time, taking into consideration the cancer type/stage. Patients receiving dental treatment before cancer therapy has started usually can be treated as non-cancer patients. This, however, will depend on cancer type and extend once more. Dentists should not only receive proper information about the cancer type but also further treatment plan prepared by the oncological team. Patients will benefit from interdisciplinary co-work of dental and oncological departments. If possible, invasive dental procedures that are or might become necessary in nearest time according to the experience and assessment of the dentist, should be done at this stage (before cancer therapy is initiated). While the patient is undergoing chemotherapy and/or radiotherapy, any kind of invasive dental procedure is contraindicated. Unless inevitable, procedures should be postponed, or replaced by non-invasive alternatives which may be transient. If somehow, invasive dental intervention seems unavoidable, necessary supportive measures such as antibiotic prophylaxis in case of neutrophilia need to be considered (thrombocytopenic patients may receive platelet infusion to decrease bleeding risk). For patients, who have finished cancer therapy according to the plan of oncological team and been reported otherwise healthy for >6months, may switch to normal patient category group and treated as such.