Noslīkšanas gadījumu biežuma un ar to saistīto faktoru analīze Latvijas populācijā laikā no 2009.-2019. gadam.

Abstract

Maģistra darbs sastāv no 60 lapām, ievietotas 9 tabulas un 8 attēli. Darba izstrādē izmantoti 66 informācijas avoti, pievienoti 2 pielikumi. Maģistra darbs ir rakstīts Latviešu valodā. Darba mērķis: Analizēt noslīkšanas biežuma dinamiku Latvijas populācijā laikā no 2009.-2019. gadam un noskaidrot ar to saistīto riska faktoru, kā meteoroloģisko apstākļu, notikuma vietas un laika, un alkohola lietošanas, saistības atšķirības ar negadījumu dažādās vecuma un dzimuma grupās. Darba metodes: retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums. No “Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu” datu bāzes tika iegūti dati par visiem noslīkšanas gadījumiem laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam. Gadījumu atlasei izmantoti SSK-10 kodi W65-W74 (Nejauša noslīkšana un slīkšana) un Y21 (Noslīkšana un slīkšana, nodoms nezināms). Ņemot vērā noslīkšanas datumu un administratīvo teritoriju, katram gadījumam tika piemeklēti meteoroloģiskie dati, izmantojot LVĢMC novērojumu datu bāzi (Meteoroloģiskais tīkls un Hidroloģiskais tīkls). Lai noteiktu noslīkšanu ietekmējošu faktoru saistību dzimuma un vecuma grupās, tika izmantota frekvenču analīze un šķērstabulu metode. Lai noteiktu noslīkšanu ietekmējošo faktoru atšķirības dzimuma un vecuma grupās, izmantots Hī-kvadrāta tests, aprēķināts īpatsvars. Lai raksturotu noslīkšanas biežumu dzimuma un vecuma grupās, rēķināta noslīkšanas incidence uz 100 000 iedzīvotājiem. Lai noteiktu Incidence Rate Ration (IRR), izmantota Poissona regresija. Galvenie rezultāti: No 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 1645 nejaušas noslīkšanas gadījumi. 7 gadījumi, kuriem nebija pieejama informācija par noslīkšanas administratīvo teritoriju, netika iekļauti tālākā datu analīzē. Incidences samazinājums uzskatāms par vērā ņemamu kopējā populācijā, vīriešu vidū, bērnu un pieaugušo vidū. No visiem noslīkušajiem 80.2% bija vīrieši. Par noslīkšanu veicinošiem faktoriem vīriešu populācijā uzskatāmi labvēlīgi laika apstākļi, vasaras mēneši, nedēļas nogales un dabiska ūdenstilpne. Dzīves vietas tuvums uzskatāms par noslīkšanu veicinošu faktoru sieviešu vidū. Stratificējot pēc vecuma, noskaidrotas noslīkšanu veicinošo faktoru atšķirības dzimuma grupās. Statistiski nozīmīga atšķirība alkohola klātbūtnei organismā vīriešu un sieviešu vidū atklāta tikai senioru populācijā, kur vīriešiem bija 1.84 reizes augstākas noslīkšanas izredzes alkohola reibumā nekā sievietēm (OR=1.84 (95% TI 1.16-2.92) p=0.009).

Master`s thesis consists of 59 pages, 8 pictures and 9 tables, 66 literature sources have been used, 2 annexes added. Master`s thesis is written in Latvian language. Aim of research: To analyze the dynamics of drowning frequency in the Latvian population from 2009 to 2019 and to find out the differences in the relationship between the associated risk factors, such as meteorological conditions, place and time of occurrence, and alcohol consumption, and the accident in different age and gender groups. Methods of research: retrospective cross-sectional study. Data on all drownings in the period from 2009 to 2019 were obtained from the “Causes of Death of the Latvian Population” database. Cases ICD-10 W65-W74 (Accidental drowning and submersion) and Y21 (Drowning and submersion, undetermined intent) were used for case selection. Taking into account the date of drowning and the administrative territory, meteorological data were selected for each case using the LVĢMC observation database (Meteorological system and Hydrological system). Frequency analysis and the crosstab method were used to determine the relationship between drowning factors by gender and age groups. To determine the differences in the factors influencing drowning in the gender and age groups, the Chi-square test was used, and the proportion was calculated. To characterize the frequency of drowning by gender and age groups, the incidence of drowning per 100,000 population was calculated. Poisson regression was used to determine the Incidence Rate Ratio (IRR). Main results: From 2009 to 2019, 1,645 cases of accidental drowning were registered in Latvia. For 7 cases information on the administrative area of drowning was not available, these cases were not included in the further data analysis. The reduction in incidence is considered to take into account the entire population, among men, children and adults. 80.2% of all drownings were male. Favorable weather conditions, summer months, weekends and natural water bodies are considered to be factors contributing to drowning in the male population. Drowning proximity to the place of residence is considered to be a contributing factor among women. Stratification by age revealed differences in factors contributing to drowning by gender groups. A statistically significant difference in the presence of alcohol in the body between men and women was found only in the senior population, where men had 1.84 times higher chances of drowning under the influence of alcohol (OR = 1.84 (95% CI 1.16-2.92) p = 0.009).