Fizisko aktivitāšu, smēķēšanas un alkohola lietošanas saistība ar depresiju darbspējas vecuma iedzīvotājiem Latvijā.

Abstract

Nosaukums: fizisko aktivitāšu, smēķēšanas un alkohola lietošanas saistība ar depresiju darbspējas vecuma iedzīvotājiem Latvijā.

Aktualitāte: depresija globāli skar 4,4% iedzīvotāju un ir viens no biežākajiem iemesliem zaudēto gadu invaliditātes dēļ. Psihiskā veselība ir cieši saistīta ar dzīvesveida paradumiem, kā fiziskā aktivitāte, smēķēšana, alkohola lietošana un uztura paradumi. Personas ar depresiju bieži ir smēķētāji, ar augstu alkohola patēriņu un zemu fizisko aktivitāti un uzrāda lielākas grūtības pārtraukt kaitīgus ieradumus. Smēķēšana, augsts alkohola patēriņš un zema fiziskā aktivitāte ir plaši atpazītas problēmas ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Lai gan pēdējo gadu laikā ir pieaugusi pētnieciskā interese par depresiju un to saistītiem faktoriem, ir nepieciešami papildus pētījumi par dzīvesveida saistību ar depresiju, lai apzinātu potenciālās riska grupas un pievērstu uzmanību atbilstošu preventīvu pasākumu veikšanai. Darba mērķis ir analizēt fizisko aktivitāšu, smēķēšanas un alkohola lietošanas saistību ar diagnosticētu depresiju, pašu ziņotu sliktu garastāvokli un nomāktību Latvijas iedzīvotājiem 18 - 62 gadu vecumā.

Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums

Pētījuma materiāli un metodes: pētījumā izmantoti dati no 2018.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paraduma pētījumā, iekļaujot 2841 respondenta atbildes. Depresijas saistības noteikšanai ar fizisko aktivitātes līmeni, smēķēšanu un alkohola lietošanu, izmantota šķērstabulu analīze, noteikta statistiskā ticamība 95% intervālā, aprēķināts p lielums un noteikti ticamības intervāli, kā arī noteiktas izredžu attiecības.

Rezultāti: Depresija pēdējo 12 mēnešu laikā diagnosticēta 3,9% pētījuma populācijas un par nomāktu garastāvokli ziņojuši 28,8%. Zema fiziskā aktivitāte palielina depresijas izredzes par 3,1 reizēm, smēķēšana par 3,6 reizēm un augsts alkohola patēriņš uzrāda 3,8 reizes augstākas izredzes depresijai. Zema fiziskā aktivitāte palielina izredzes nomāktam garastāvoklim par 2,3 reizēm, smēķētājiem ir 1,6 reizes augstākas izredzes un augsts patēriņš palielina nomākta garastāvokļa izredzes par 2,3 reizēm.

Secinājumi un priekšlikumi: iegūtie rezultāti apstiprina izvirzītās hipotēzes par augstākām izredzēm depresijai un nomāktam garastāvoklim iedzīvotājiem, kas ir smēķētāji, ar augstu alkohola patēriņu un zemu fizisko aktivitāti. Ņemot vērā, kaitīgo dzīvesveida faktoru saistību ar depresiju un nomāktu garastāvokli, tiek iezīmēta būtiska sabiedrības veselības problēma, kuras apzināšanai nepieciešama papildus pētījumu veikšana.

Saturs: darbs sastāv no 68. lpp, 15 tabulām, 4 attēliem un 2 pielikumiem.

Atslēgas vārdi: depresija, nomākts garastāvoklis, fiziskā aktivitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, dzīvesveida paradumi.

Title: association between physical activity, smoking, alcohol use and depression in the working age population in Latvia

Background: Depression affects 4,4% of the population globally and is one of the most common causes for years lost to disability. Mental health is closely linked to lifestyle habits such as physical activity, smoking, alcohol consumption and eating habits. People with depression often are smokers, with high alcohol consumption and low physical activity, they also show greater difficulty in giving up unhealthy habits. Smoking, high alcohol consumption and low physical activity are widely recognized problems not only globally, but also in Latvia. Although there has been an increase in research interest for depression and related factors in recent years, additional research on lifestyle related factors and depression is needed to identify potential risk groups and preventive measures. Aim for the study: determine association between physical activity, smoking and alcohol consumption in Latvian population from ages 18 to 62 years old.

Research design: cross- sectional study.

Material and methods: Data from Latvian population health related habit survey conducted in 2018 were used to determine association between physical activity, smoking, alcohol consumption and depression. In total 2841 answers form the survey were included in the study. To determine association of physical activity, smoking, alcohol consumption and depression analyses of crosstabulation, statical reliability in 95% intervals and p value with confidence intervals and odds ratio was determined.

Results: In the last 12 months depression was diagnosed in 3,9% of the total population and 28,8% reported depressed mood. Low physical activity increases odds for depression by 3,1 times, smoking by 3,6 times and high alcohol consumption increases odds for depression by 3,8 times. Low physical activity increases the odds for depressed mood by 2,3, smokers are 1,6 more likely to have depressed mood and high alcohol consumption increases odd for depressed mood by 2,3 times.

Conclusions and proposals: hypotheses about higher odds for depression and depressed mood in the smoking population, with low physical activity and high alcohol consumption were confirmed. Results show that unhealthy lifestyle factors such as low physical activity, smoking and high alcohol consumption are associated with depression and it highlights a significant public health issue which requires addition research.

Contents: 68 pages, 15 tables, 4 pictures, 2 annexes.

Language: Latvian.

Keywords: depression, depressed mood, physical activity, smoking, alcohol consumption.