Pirmsskolas vecuma bērnu stājas traucējumus ietekmējošie faktori.

Abstract

Maģistra darbs sastāv no 76 lapām, 13 tabulām, 4 attēliem, 3 pielikumiem, 135 literatūras avotiem. Valoda. Latviešu. Ievads. Viena no sabiedrības veselības prioritātēm ir bērnu veselība, tajā skaitā arī hronisku neinfekciozu saslimšanu jomā (WHO, 2014., 1.). Ķermeņa stājas traucējumi bērniem ir viena no biežākajām un tajā pat laikā nepietiekami novērtētām sabiedrības veselības problēmām. Sirds un elpošanas sistēmas darbības efektivitātes, deģeneratīvas izmaiņas kaulos, muguras jostas daļas sāpes, izmaiņas iekšējo orgānu novietojumā – šie un citi var būt nepareizas un laikus neārstētas ķermeņa stājas sekas. Pētījuma mērķis. Novērtēt stājas traucējumus ietekmējošos faktorus un šo faktoru savstarpējo saistību pirmsskolas vecuma bērniem. Pētījuma hipotēzes. Pastāv saistība starp izmaiņām pēdas velvju stāvoklī un stājas traucējumiem 6–7 gadīgiem bērniem. Stājas traucējumi ir saistīti ar bērna ĶMI, fiziskās aktivitātes daudzumu PII un ārpus tās, laiku, ko bērns pavada, skatoties TV un spēlējot datorspēles, dzimumu, dzīvesvietu. Pētījuma metodes. Pētījuma dizains - šķērsgriezuma pētījums. Maģistra darba tapšanai tika izmantoti Anatomijas un Antropoloģijas institūta Antropoloģijas laboratorijā veiktā pētījuma „Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija” iegūtie rezultāti. Pētījums tika veikts 2015.–2016. gados. Pētījuma rezultātā tika apsekoti 279 bērni 6–7 gadu vecumā no Rīgas un Latvijas novadiem. Pētījuma dalībnieki tika atlasīti randomizēti. Apsekotiem bērniem tika novērtēta stāja ar Maškova romba metodi un tika noteikts pēdu velvju stāvoklis ar plantogrāfijas metodi. Datu statistiskā apstrāde un analīze veikta, izmantojot datorprogrammas Microsoft Excel un SPSS 21, datu apstrādei izmantotas aprakstošās un analītiskās statistikas metodes: vidējie rādītāji, šķērstabulu analīze, hī kvadrāta tests un binārā loģistiskā regresija, ietverot 95 % ticamības intervālu. Statistiska nozīmība pamatojas uz p vērtību <0,05. Rezultāti. Pētījuma rezultāti parāda, kā stājas izmaiņas tika konstatēta 216 bērniem no 279 apsekotiem bērniem. Pēdas velvju stāvoklis nav statistiski nozīmīgs faktors stājas traucējumu attīstībai pētāmai izlasei. Lauku vidē dzīvojošiem bērniem konstatēja 2,7 reizes lielākas izredzes stājas asimetrijas veidošanai, nekā Rīgā dzīvojošiem bērniem. Bērniem ar palielinātu ĶMI noteica 1,7 reizes lielākas izredzes stājas asimetrijas attīstībai. Savukārt, bērniem ar pazeminātu ĶMI konstatēja 1,5 reizes lielākas izredzes stājas traucējumu attīstībai. Bērniem, kuri spēlēja datorspēles, noteica 1,5 reizes lielākas izredzes stājas asimetrijas veidošanai. Pētāmai bērnu izlasei fiziskai aktivitātei nav nozīmes stājas asimetrijas attīstībā, kaut gan apmēram piektā daļa apsekoto bērnu vispār neapmeklēja fiziskās aktivitātes nodarbības. Secinājumi. Nozīmīgi stājas traucējumus veicinošie faktori - dzīves vieta, ĶMI, datorspēles un TV skatīšanās ilgums.

Master’s work consists of 76 pages, 13 tables, 4 pictures, 3 attachments, 135 literature sources. Language. Latvian. Introduction. One of the priorities for public health is children’s health, including chronic non-infectious diseases (WHO, 2014,1). Body disorders in children are among the most popular and at the same time most undervalued health problem. The reduction in the effectiveness of the heart and respiratory system, degenerative changes in bone and lumbar pain, as well as changes in the placement of internal organs have only a few consequences of untreated misposture. Purpose of the study. Examine the factors affecting posture and the connection between these factors in pre-school children. Study hypotheses. There is a relationship between foot-state changes and the onset of disorder in 6-7 year old children. The disorders are related to the child's BMI, the amount of physical activity in and out of childrengarden, the time a child spends watching TV and playing computer games, gender, a place of life. Study methods. Study design - cross-section study. The results of a study conducted in the Antropology Laboratory of the Antropology Institute of Antropology and Antropology, entitled “Appropriation of the Implementation of the Training Programme of 6-year-olds”, were used for the development of the master's work. The study was conducted in the years 2015-2016. The study resulted in a survey of 279 children aged 6-7 from Riga and Latvian regions. The participants were randomized. The posture was assessed by Mashkova's rhombus method and the state of the foot vaults was determined by the plantography method. Statistical data processing and analysis has been performed using Microsoft Excel and SPSS 21 computer programs, using descriptive and analytical statistical techniques for data processing: averages, cross-column analysis, hie-square test and binary logistic regressions, including a 95% confidence interval. Statistical significance is based on the p value <0,05. Results. In the results of a study were found changed in 216 children posture from the 279 surveyed children. The state of the foot vault is not a statistically significant factor in the development of posture disorders. Children living in rural environments showed 2.7 more chances for creating asymmetry than for children living in Riga. Children with increased BMI identified 1.7 higher odds for development of disorders. Children with reduced BMI identified 1.5 higher odds for development of disorders. The 1.5 highest odds for children who played computer games were for asymmetries. Physical activity has no role in the development of asymmetry. Watching TV for more than one hour a day can lead to 1.5 more chances of creating disruption after all the factors mentioned above are scaled down. Conclusion. Important factors to posture disorders were the place of life, BMI, computer games, the duration of TV viewing.