Primāro aprūpētāju pielāgošanās dzīvei ar tetraplēģijas pacientu: fenomenoloģisks pētījums.

Abstract

Maģistra darbā ir 50 lapas, 2 attēli, 1 tabula, 50 literatūras avoti, 3 pielikumi. Maģistra darbs ir rakstīts latviešu valodā. Darba mērķis: Aprakstīt primārā aprūpētāja subjektīvo pieredzi par pielāgošanos dzīvei ar tetraplēģijas pacientu. Darba metodes: Pētījumam par primāro aprūpētāju pielāgošanos dzīvei ar tetraplēģijas pacientu ir izvēlēts kvalitatīvā pētījuma dizains un fenomenoloģiskā pētniecības pieeja. Šajā gadījumā visi pētījuma dalībnieki pieredzējuši pielāgošanās procesu jaunai dzīves situācijai, kur tuvinieks guvis smagu nespēju. Šī pieeja raksturo tieši personu subjektīvo viedokli par pieredzēto notikumu. Maģistra darbā ir izvēlēts viens no fenomenoloģiskās pieejas veidiem – interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze (angļu val. interpretative phenomenological analysis), kas orientējas uz indivīdu kā savas pieredzes ekspertu un pēta jēgas, kuras indivīds izmanto, lai izprastu savu pieredzi. Tika pētīta mērķtiecīga, homogēna dalībnieku grupa, kurā salīdzina šīs pieredzes, kas palīdz veidot daudzdimensionālu priekštatu par fenomenu. Mērķtiecīgā atlase ļauj identificēt noteiktu pētījuma dalībnieku grupu, kurai ir subjektīva pieredzēta pieredze par konkrēto fenomenu – pielāgošanās dzīvei ar tetraplēģijas pacientu. Dalībnieku iekļaušanas kritēriji: 1) vismaz gadu ir primārais aprūpētājs tetraplēģijas pacientam; 2) dzīvo vienā mājsaimniecībā ar tetraplēģijas pacientu; 3) primārais aprūpētājs iepriekš nav veicis aprūpētāja lomu citam pacientam; 4) primārajam aprūpētājam nav medicīniska izglītība; 5) pacienta muguras smadzeņu bojājums ir traumatisks; 5) pacients ir darbaspējīgā vecumā (15 -62 gadi). Galvenie rezultāti: Tuvinieka traumas gūšana ir pēkšņs un iepriekš neparedzams notikums ar pēkšņu funkcionālā stāvokļa pasliktināšanos, kas sākotnēji izraisa šoku stāvokli ģimenei. Tuvāko draugu un ģimenes atbalsts ir neatsverams, pielāgošanās procesā gan emocionālajā, gan fiziskajā jomā, jaunajai aprūpētāja lomai. Pielāgojoties aprūpētāja lomai aprūpētājām grūtības sagādāja medicīniskā atbalsta personāla trūkums mājas vidē, kas radīja nepārliecinātību par veiktās aprūpes kvalitāti. Pielāgošanās procesā aprūpētājas satrauc nākotnes perspektīvas un iespējamais risinājums atgūt iepriekšējo – neatkarīgo no aprūpējamā dzīvi. Pielāgošanos jaunajai ģimenes sociālajai situācijai kavē skaidra un saprotama sociālā atbalsta pieejamība. Citi pacienti ar līdzīgām diagnozēm un funkcionālo stāvokli, ar kuriem sastopas rehabilitācijas procesā ir motivējošs faktors veiksmīgam pielāgošanās procesam.

Master's work has 50 pages, 2 figures, 1 table, 50 references, 3 appendices. The master's work is written in Latvian. Aim of work: To describe the primary caregiver's subjective experience of adjusting to life with a patient with tertraplegia. Methods of work: The design of the qualitative study and the phenomenological research approach have been chosen for the study on the adaptation of primary caregivers to life with a tetraplegia patient. In this case, all study participants have experienced an adaptation process to a new life situation where a relative has a severe disability. This approach characterizes precisely the subjective opinion of individuals about the experienced event. One type of phenomenological approach has been chosen in the master's thesis - interpretive phenomenological analysis, which focuses on the individual as an expert of his own experience and studies the meanings that the individual uses to understand his experience. A purposeful, homogeneous group of participants was studied, comparing these experiences, which helps to form a multidimensional picture of the phenomenon. Targeted selection allows to identify a certain group of study participants who have subjectively experienced experience of the specific phenomenon - adaptation to life with a tetraplegia patient. Criteria for inclusion of participants: 1) has been the primary caregiver of a tetraplegia patient for at least one year; 2) lives in the same household as a tetraplegia patient; 3) the primary caregiver has not previously performed the role of caregiver for another patient; 4) the primary caregiver does not have medical education; 5) the patient's spinal cord injury is traumatic; 5) the patient is of working age (15-62 years). Main results: Injury to a relative is a sudden and unpredictable event with a sudden deterioration in functional status that initially causes shock to the family. The support of close friends and family is invaluable in the process of adapting, both emotionally and physically, to the new role of caregiver. The lack of medical support staff in the home environment made it difficult for carers to adapt to their role as carers, leading to uncertainty about the quality of care provided. In the process of adjustment, caregivers are worried about future prospects and the possible solution to regain the previous - independent life of the caregiver. Adaptation to the new social situation of the family is hindered by the availability of clear and understandable social support. Other patients with similar diagnoses and functional conditions encountered in the rehabilitation process are a motivating factor for a successful adjustment process.