Veselības aprūpes speciālistu digitālās kompetences un pieredze par digitālo tehnoloģiju lietošanu rehabilitācijas nozarē

Abstract

Aktualitāte: Veselības aprūpē notiekošās digitālās transformācijas, un šo procesu straujāka norise saistībā ar COVID-19 pandēmiju, ir saistītās ar jauniem izaicinājumiem priekš rehabilitācijas speciālistiem. Pētījuma mērķis: Izpētīt veselības aprūpes speciālistu pieredzes un uzskatus saistībā ar digitālo tehnoloģiju lietošanu rehabilitācijas nozarē, un noskaidrot speciālistu digitālo kompetenču pašvērtējumu. Metodes: Dati tika ievākti 2021. gadā martā, organizējot fokusgrupu diskusijas ar rehabilitācijas speciālistiem. Iegūtie dati tika analizēti ar MaxQDA programmatūras palīdzību, pielietojot aprakstošo kvalitatīvo datu analīzes pieeju. Rezultāti: Pētījuma piedalījās 22 rehabilitācijas speciālisti vecumā no 23 līdz 52 gadiem. Dalībnieki pārstāvēja astoņas rehabilitācijas profesijas un 32 dažādas darbavietas. Speciālistu minētās tehnoloģijas tika aprakstītas, pielietojot induktīvi identificētās digitālo tehnoloģiju lietošanas nolūku kategorijas, kas ietver tehnoloģijas ražošanai, terapeitiskām aktivitātēm nodarbībās, pacientu novērtēšanai, telerehabilitācijai, pacientu patstāvīgai lietošanai, pacientu izglītošanai, pacienta monitorēšanai, rekomendāciju sniegšanai, pacientu datu pārvaldībai, darba organizācijai, speciālistu komunikācijai. Tika aprakstīti speciālistu pieredzes un uzskati, pieredzētie lietošanas ieguvumi un izaicinājumi, ka arī speciālistu redzējums par saistītiem faktoriem. Atsevišķi aprakstīti jaunie kompetenču izaicinājumi, speciālistu prasmju pašvērtējumi un nepieciešamo zināšanu ieguves avoti. Secinājumi: Vairāki speciālisti savā praksē saskaras ar dažādu digitālo tehnoloģiju lietošanu un daudzi ir pieredzējuši attālināto pakalpojumu sniegšanu saistībā ar COVID-19 pandēmijas ietekmi. Neskatoties uz pēdējā gada laikā notikušo straujo rehabilitācijas nozares digitalizāciju, joprojām nepastāv normatīvais regulējums telerehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Nepieciešama tālāka jaunu izaicinājumu un to ietekmes izpēte, kas varētu palīdzēt vienotās nozares digitalizācijas stratēģijas izveidei.

Topicality: Digital transformation processes taking place in the healthcare sector and its acceleration due to the COVID-19 pandemic are related to new challenges for rehabilitation professionals. Objectives: To explore experiences and beliefs of professionals related to the use of digital technology in the rehabilitation sector, as well as self-assessment of their digital competencies. Methods: Data was collected in March of 2021 using focus group discussions that included rehabilitation professionals. A qualitative descriptive data analysis approach was implemented using MaxQDA software to analyse the acquired data. Results: A total of 22 rehabilitation professionals whose ages ranged from 23 to 52 years participated in the study. Participants represented eight rehabilitation professions and were employed in 32 different organisations. Technologies mentioned by professionals were described using inductively identified digital technology use case categories, which included technologies used for manufacturing, therapeutical activities, patient assessment, telerehabilitation, patient self-use, patient education, patient monitoring, prescription management, patient data management, work organisation management, professional's communication. Experiences and views, perceived results and challenges, as well as factors related to the use of technology, were described. A description of new competency challenges, professional's skill self-assessments and sources used to acquire relevant knowledge was given. Conclusions: Considerable number of professionals are encountering the use of various digital technologies, and many had experienced remote service delivery due to the COVID-19 pandemic. Despite the rapid digitalisation of the rehabilitation sector that took place during the past year the regulations for telerehabilitation service delivery are still missing. Further research of new challenges and their impact is required to assist development of a unified rehabilitation sector digitalisation strategy.