Spēle «Rehabilitācijas laboratorija» kā didaktiskais materiāls studiju rezultātu apguves veicināšanai rehabilitācijas jomas bakalaura līmeņa studiju programmās

Abstract

Pētījuma mērķis: Aprobēt spēli “Rehabilitācijas laboratorija” Rīgas Stradiņa universitātes rehabilitācijas un sociālā darba nozaru 3.studiju gada studentu vidū.

Metodes: “Rehabilitācijas laboratorija” ir galda spēle, kas sastāv no spēles laukuma un 182 slimību, funkcionēšanas ierobežojumu, sociālo problēmu, lomu, metožu un papildu kārtīm. Tās izveidei sākotnēji veikta teorētiskās literatūras analīze, tad atlasīto metožu aktualizēšana ar praktizējošiem nozares speciālistiem, izmantojot daļēji strukturētas intervijas, kam sekoja spēles satura pirmsaprobācija, spēles prototipa izveide un testa izspēle. Pētījuma grupu veidoja seši dalībnieki vecumā no 21 līdz 36 gadiem. Pirms un pēc spēles izspēles dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu, ar kuras palīdzību tika vērtētas studentu zināšanas par rehabilitācijas jomas metodēm, nepieciešamo speciālistu iesaisti konkrēto saslimšanu rehabilitācijā, kā arī studentu viedoklis par spēli.

Pētījuma rezultāti un secinājumi: Pēc spēlētāju domām spēle sasniedza mērķi – veicināt studējošo izpratni par rehabilitācijas jomas speciālistu pielietotajām metodēm. Spēles galvenās priekšrocības ir iespēja diskutēt un palielināt zināšanas aizraujošā veidā, taču trūkumi – nepietiekami daudz informācijas uz slimību kārtīm, spēles formāts attālinātajai izspēlei un nevienlīdzīga dalībnieku iesaiste. Pētījuma rezultāti neapstiprināja statistiski nozīmīgu saistību kļūdu skaita samazinājumā pirms un pēc spēles izspēles, lai gan kļūdu skaita samazinājums pēc spēles izspēles bija novērojams.

The study objective: To approbate game “Rehabilitation laboratory” among third year rehabilitation and social work field students of Riga Stradiņš University

Participants and methods: "Rehabilitation Laboratory" is a board game consisting of a playing field and 182 cards (diseases, functional limitations, social problems, roles, methods, and additional cards) To create it, an analysis of the theoretical literature was performed, then the selected methods were updated with practicing industry specialists, using semi – structured interviews, followed by pre – testing of the game content, development of a game prototype and a test play. The study group consisted of six participants with an age from 21 to 36 years. Questionnaire were filled before and after the game, which assessed students’ knowledge of the rehabilitation methods and the involvement of the necessary specialists in the rehabilitation of specific diseases, and student’s opinion about the game.

Results and conclusions: According to the players, game achieved its goal – to promote students' understanding of the methods used by rehabilitation specialists. The main advantages of the game were the opportunity to discuss and increase knowledge in an exciting way. The disadvantages were lack of information on the cards, the format of the game for remote play and unequal involvement of participants. The study results did not confirm significant relationship (p< 0,05) between number of mistakes before and after playing.