Personu ar hroniskām skeleta, muskuļu un saistaudu saslimšanām nodarbinātības un ienākuma līmeņa raksturojums saistībā ar nespējas smagumu

Abstract

Darba nosaukums: Personu ar hroniskām skeleta, muskuļu un saistaudu saslimšanām nodarbinātības un ienākuma līmeņa raksturojums saistībā ar nespējas smagumu.

Mērķis: Izvērtēt hronisku skeleta, muskuļu un saistaudu slimību pacientu nodarbinātību, ienākumus un saņemtos sociālā atbalsta pasākumus atkarībā no invaliditātes statusa.

Pētījuma dizains: kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums.

Metodes: Sekundāra datu statistikas analīze, izmantojot Labklājības informācijas sistēmas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas datubāzē pieejamo informāciju par nodarbinātību, ienākumiem, sociālā atbalsta pasākumiem, invaliditātes grupu, vecumu, dzimumu un diagnozi 2019. un 2020. gadā.

Rezultāti: Dati par 2019. un 2020. gadu parāda, ka personas, kurām ir piešķirta invaliditāte saistībā ar skeleta, muskuļu un saistaudu saslimšanām bija nodarbinātas attiecīgi 41,3% un 42,3% gadījumu. Personas ar 3. invaliditātes grupu abos gados bija nodarbinātas 54% gadījumu, personas ar 2. invaliditātes grupu 29 % gadījumu, savukārt nodarbinātība personām ar 1. grupu bija 3,5% 2019. gadā un 2,1% 2020. gadā. Statistiski nozīmīgi rezultāti tika iegūti un novērots, ka lielākie ienākumi no nodarbinātības ir personām ar 3. invaliditātes grupu, bet vismazākie ar 1. invaliditātes grupu. Ienākumi no sociālajiem atbalsta pasākumiem lielāki ir personām ar 1. invaliditātes grupu, bet vismazākie personām ar 3. invaliditātes grupu. Biežākais invaliditātes iemesls sievietēm ir skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, bet vīriešiem - asinsrites sistēmas slimības. Personām ar citām saslimšanām nodarbinātība ir 2 reizes zemāka nekā personām ar skeleta muskuļu un saistaudu saslimšanām. Vīriešiem ir 11-7,9 reizes lielāka iespēja būt nodarbinātiem nekā sievietēm, personām ar 2. invaliditātes grupu ir 14,4-17,9 reizes lielāka iespēja nekā ar 1. grupu un personām ar 3. invaliditātes grupu ir 7,9-9,4 reizes lielāka iespēja būt nodarbinātām salīdzinot ar 2. grupu. Lielākus ienākumus no nodarbinātības saņem vīrieši, savukārt no sociālajiem atbalsta pasākumiem - sievietes.

Secinājumi:Mazāk kā puse personu ar invaliditāti, kas noteikta saistībā ar skeleta, muskuļu un saistaudu saslimšanām ir nodarbinātas. Personas ar 3. invaliditātes grupu ir nodarbinātas visvairāka, personas ar 1. invalditātes grupu vismazāk. Ienākumu apjomu no nodarbinātības, sociālajiem atbalsta pasākumiem visvairāk ietekmē invaliditātes grupa un vecums, bet vismazāk personas dzimums. Personām, kam iegūta invaliditāte saistībā ar citām saslimšanām pēc SSK - 10 klasifikācijas ir lielāki ienākumi gan no nodarbinātības, gan no sociālajiem atbalsta pasākumiem salīdzinot ar pētījuma grupu.

Work title: Employment status and income level characteristics depending on the severity of disability for persons with chronic musculoskeletal system diseases.

Aim: Employment status and income level characteristics depending on the severity of disability for persons with chronic musculoskeletal system diseases.

Study design: quantitative cross-sectional study.

Methods: Secondary statistical analysis of data, using the information on employment, income, social support measures, disability groups, age, gender and diagnoses in 2019 and 2020, available in the database of the Welfare Information System and the Medical Commission of Health and Working Capacity Examination.

Results: Data for the years 2019 and 2020 show that people with a disability due to musculoskeletal disorders were employed in 41.3% and 42.3% of cases, respectively. People with group 3 disability were employed in 54% of cases in both years, people with group 2 disability in 29% of cases, while employment of people with group 1 disability was 3.5% in 2019 and 2.1% in 2020. The results obtained were statistically significant and it was observed that the highest income from employment is for people with group 3 disability, but the lowest for people with group 1 disability. Income from social support measures is highest for people with group 1 disability, but the lowest for people with group 3 disability. The most common causes of disability in women are musculoskeletal and connective tissue disorders, while in men - disorders of the circulatory system. The employment of people with other disorders is 2 times lower than people with skeletal muscle and connective tissue disorders. Men are 11-17.9 times more likely to be employed than women, people with group 2 disability are 14.4-17.9 times more likely than group 1 and people with group 3 disability are 7.9-9.4 times more likely to be employed compared to group 2. Men receive higher income from employment, while women receive higher income from social support measures.

Conclusions: Less than half of people with disabilities identified as musculoskeletal disorders are employed. People with group 3 disability are employed the most, people with group 1 disability – the least. The amount of income from employment and social support measures is most influenced by the disability group and age, but the least by the person's gender. People with a disability related to other disorders according to the ICD-10 classification have higher income from both employment and social support measures compared to the study group.