Krievijas faktors Izraēlas interešu īstenošanā attiecībā pret Sīrijas pilsoņu karu: iespējas un izaicinājumi

Abstract

Izraēla ir moderna un demokrātiska valsts Tuvajos Austrumos. Līdz ar Sīrijas pilsoņu kara sākumu 2011.gadā, notikumi kaimiņvalstī Sīrijā Izraēlai radījuši jaunus reģionālās drošības izaicinājumus. Izraēlas galvenās intereses Sīrijas pilsoņu karā saistītas ar Irānas klātbūtnes radītajiem draudiem, kā arī Irānas tālejošajiem mērķiem reģionālās ietekmes paplašināšanai, izmantojot Sīrijas kara fonu. Izraēlai ir svarīgi ierobežot Irānas aktivitātes un mērķus reģionā. Kopš 2015.gada Sīrijas pilsoņu karā fizisku klātbūtni nodrošina arī Krievija pēc Sīrijas valdošā režīma prezidenta Bašara al-Asada uzaicinājuma. Arī Irāna ar tās sabiedrotajiem Sīrijā atbalsta valdošo režīmu. Izraēlai turpmāk ir jārēķinās ar Krievijas klātbūtni un iespējamajiem ierobežojumiem savu interešu īstenošanā, bet tajā pašā laikā Krievijas interese un iesaiste Sīrijā varētu tai palīdzēt ar tās interešu īstenošanu. Tādēļ tiek formulēta darba tēma “Krievijas faktors Izraēlas interešu īstenošanā attiecībā pret Sīrijas pilsoņu karu: iespējas un izaicinājumi”. Darba mērķis ir analizēt iespējas un izaicinājumus Izraēlai īstenot savas intereses Sīrijas pilsoņu karā, ņemot vērā Krievijas klātbūtnes Sīrijā faktoru. Darbam tiek izvirzīta šāda hipotēze: Krievijas klātbūtne Sīrijā apgrūtina Izraēlas pasākumus Irānas reģionālās ietekmes palielināšanās ierobežošanai Sīrijas pilsoņu karā. Lai sasniegtu darba mērķi un atbildētu uz darbā izvirzīto hipotēzi, darba pirmajā nodaļā tiek izstrādāts darba teorētiskais ietvars, analizējot valsts ārpolitiku defensīvā reālisma skatījumā. Darba otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats Sīrijas pilsoņu kara gaitā un Tuvo Austrumu reģionālo lielvaru iesaistē tajā. Tāpat tiek analizētas Izraēlas galvenās intereses un reģionālā loma Tuvajos Austrumos, kā arī Izraēlas stratēģija, iesaiste un galvenās intereses attiecībā pret Sīrijas pilsoņu karu. Savukārt trešajā nodaļā tiek padziļināti analizēta Izraēlas un Krievijas mijiedarbība Sīrijas pilsoņu karā, izšķirot iespējas un izaicinājumus Izraēlai īstenot savas intereses attiecībā pret Sīrijas pilsoņu karu, ņemot vērā Krievijas klātbūtni Sīrijā. Darba gaitā tiek secināts, ka kaut gan sadarbība un koordinēšanās starp Izraēlu un Krieviju ir atvieglojusi Izraēlas iespējas turpināt intervences pret Irānas un tās sabiedroto aktivitātēm Sīrijā, tomēr kopumā Izraēlai ir bijis apgrūtinoši īstenot pasākumus Sīrijas pilsoņu karā, lai veicinātu Irānas reģionālās ietekmes palielināšanās ierobežošanu. Līdz ar to apstiprinās darbā izvirzītā hipotēze.

Israel is a modern and democratic Middle East country. Since the beginning of the Syrian civil war in 2011, developments in neighboring Syria has created new regional security challenges for Israel. Israel’s main interests in the Syrian civil war relate to the threats posed by Iran’s presence, as well as Iran’s far-reaching goals for expanding regional influence through the backdrop of the Syrian civil war. It is important for Israel to limit Iran’s activities and goals in the region. Since 2015, Russia has also provided physical presence in the Syrian civil war, following the invitation of Syrian ruling regime and President Bashar al-Assad. Iran too, with its allies in Syria, supports the ruling regime. Israel must take into consideration Russia’s presence and possible restrictions on the exercise of its interests, but at the same time Russia’s interest and engagement in Syria could help it with the realization of its interests. Therefore, the subject of the master thesis is “Russia’s factor and its effects on the Israel's pursuit of its interests regarding Syrian Civil War: options and challenges”. The goal of the thesis is to analyze options and challenges for Israel to pursue its interests in the Syrian civil war given a factor of Russia’s presence in Syria. The following hypothesis is as follows: Russia’s presence in Syria makes it difficult for Israel to carry out actions in Syrian civil war to limit the increasing regional influence of Iran. In order to achieve the goal of thesis and respond to the hypothesis, in the first section of the work is developed the theoretical framework, analyzing the country’s foreign policy in the view of defensive realism. The second chapter of the work provides an insight into the developments of the Syrian civil war and the involvement of regional powers in the Middle East. Israel's main interests and regional role in the Middle East, as well as Israel's strategy, engagement and key interests in relation to the Syrian civil war, are also being analyzed. The third chapter examines in depth the interaction between Israel and Russia in the Syrian civil war, distinguishing between options and challenges for Israel to pursue its interests in relation to the Syrian civil war, given Russia's presence in Syria. The work concludes that, although cooperation and coordination between Israel and Russia have made it easier for Israel to continue interventions against the activities of Iran and its allies in Syria, it has been difficult for Israel in general to implement measures in the Syrian civil war in order to contribute to limiting the increase of Iran's regional influence. Consequently, the hypothesis put forward at work is confirmed.