Narkotiku lietotāju sociālā trauksme un tās pazīmes sociālā darba praksē Rīgas pašvaldībā

Abstract

Nosaukums: narkotiku lietotāju sociālā trauksme sociālā darba praksē Rīgas pašvaldībā. Mērķis: noskaidrot narkotiku lietotāju sociālo trauksmi salīdzinājumā ar kontroles grupu un tās pazīmes sociālā darba praksē Rīgas pašvaldībā. Teorētiskais pamatojums: narkotiku lietošana ir būtiska sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomas problēma. Latvijā ir vairāk nekā 13 000 problemātisko narkotiku lietotāju, savukārt narkotiku injicētāju īpatsvars ir trīs reizes augstāks par Eiropas vidējo rādītāju. Narkotiku lietošanas rezultātā samazinās cilvēka sociālās funkcionēšanās spējas un spēja integrēties sabiedrībā, radot dažādas sociāla rakstura problēmas. Atkarību izraisošo vielu t.sk., narkotiku lietotāji ir bieži sastopami sociālā darba praksē, vairāk kā 80% sociālā darba speciālistu darbu ar atkarībām vērtē kā aktuālu vai drīzāk aktuālu problēmu. Citu valstu veiktie pētījumi liecina, ka narkotiku lietotājiem ir sastopamas arī dažādas citas psihiskās veselības problēmas t.sk., sociālā trauksme. Sociālās trauksmes un narkotiku lietošanas rezultātā varētu tikt ietekmētas gan palīdzības vēšanas, gan problēmas atrisināšanas, gan arī ārstēšanās process. Pētījuma metodes: pētījumā izmantotas kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības metodes. Kvantitatīvajā pētniecības daļā sociālās trauksmes noteikšanai tika veikta aptauja narkotiku lietotāju (n=123) un kontroles grupā (n=250). Kā pētījuma instruments izmantota Sociālās trauksmes skala, kas pētījuma laikā tika adaptēta latviešu un krievu valodā un papildināta ar sociāli demogrāfiskajiem jautājumiem. Kvalitatīvajā pētniecības daļā izmantotas daļēji strukturētas intervijas ar Rīgas pašvaldības teritorijā strādājošiem sociālajiem darbiniekiem. Pētījuma rezultāti un secinājumi: narkotiku lietotāju vidū vērojama augstāka sociālā trauksme salīdzinājumā ar kontroles grupu, savukārt narkotiku lietotāju grupā augstākie sociālās trauksmes rādītāji vērojami vīriešiem, jauniešiem līdz 30 gadu vecumam, personām kuras mācās, kurām ir pamatskolas vai augstākā izglītība un kuras dzīvo vienas vai kopā ar dzīvesbiedru. Sociālie darbinieki sociālā darba praksē klientiem narkotiku lietotājiem ir novērojuši sociālās trauksmes pazīmes. Pazīmes biežāk parādās sekojošās situācijās: runāšana par sevi un savām jūtām, saviesīgu pasākumu, aktivitāšu apmeklēšana, būšana uzmanības centrā, sarunas uzsākšana un uzturēšana, kā arī sarunāšanās ar svešiniekiem un personām, ko uzskata par autoritāti. Sociālai trauksmei var būt negatīva ietekme uz klientu narkotiku lietotāju spēju risināt radušās sociālās problēmas, radot grūtības spert pirmo soli un vērsties dažādās institūcijās. Sociālās trauksme var rasties vēl pirms vielu lietošanas uzsākšanas, turklāt tā ir vērojama arī indivīdu vidū, kas nelieto atkarību izraisošas vielas. Sociālā trauksme un narkotiku lietošana ir ne vien savstarpēji saistīta, bet arī viena otru ietekmējoša. Atslēgas vārdi: sociālā trauksme, narkotiku lietošana, sociālais darbs, Sociālās trauksmes skala

Title: social anxiety of drug abusers and its signs in social work practice in Riga municipality. Purpose: to clarify the social anxiety of drug users in comparison with the control group and its signs in social work practice in Riga municipality. Theoretical background: drug abuse is a major public health and social welfare problem. There are more than 13 000 problem drug abusers in Latvia, while the proportion of injecting drug users are three times higher than the European average. As a result of drug abuse, a person's ability to function socially and integrate into society decreases, creating various social problems. Addictive substance users, including drug abusers, are common in social work practice, more than 80% of social work professionals assess work with addictions as actual or rather actual problem. Previous studies shows that drug abusers also have a variety of other mental health problems, including social anxiety. Social anxiety and drug use could affect help seeking, problem solving and treatment process. Methods: quantitative and qualitative research methods were used in the research. In the quantitative part of the research, a survey of drug abusers (n = 123) and a control group (n = 250) was conducted to determine social anxiety. The Social Interaction Anxiety Scale was used as a research tool. During the research tool was adapted in Latvian and Russian languages and add with socio-demographic questions. In the qualitative part of research, partially structured interviews with social workers working in the territory of Riga municipality were used. Results and conclusion: drug abusers has significantly higher level of social anxiety compared to the control group, while in the group of drug abusers, the highest rates of social anxiety are observed for men, young people under 30, students, respondents with primary or higher education and living alone or with partner. Social workers in social work practice have observed signs of social anxiety among drug users. The most common signs are talking about self and feelings, attending social events, activities, being in the center of attention, starting and maintaining a conversation, as well as talking to strangers and people who are considered authority. Social anxiety can have a negative effect on drug abusers ability to deal with the social problems they have encountered, making it difficult to take the first step and turn to different institutions. Social anxiety can occur even before substance abuse, and it has also seen in individuals who do not use addictive substances. Social anxiety can lead to drug use and drug abuse can cause social anxiety. Keywords: social anxiety, drug abuse, social work, The Social Interaction Anxiety Scale