Publiskās diplomātijas nozīme valsts ārpolitikas īstenošanā: Latvijas vēstniecību Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērs

Abstract

Publiskās diplomātijas nozīme valsts ārpolitikas īstenošanā: Latvijas vēstniecību Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērs

Publiskā diplomātija ir uzskatāma par vienu no aktuālākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā mūsdienu starptautiskajās attiecībās panākt sev labvēlīgu attieksmi ārvalstu sabiedrībā. Tas nozīmē, ka pārdomātas, mērķtiecīgas un uz konkrētu rezultātu vērstas publiskās diplomātijas aktivitātes var palīdzēt valsts ārpolitisko mērķu un nodomu īstenošanā neatkarīgi no valsts vai tās mērķu apmēriem, līdz ar to, šīs aktivitātes ir pielīdzināmas mārketinga būtībai tikai valsts mērogā. Ar mērķi izdarīt secinājumus, kas tālākā nākotnē var palīdzēt situāciju uzlabot, autors darbā pēta publiskās diplomātijas nozīmi savas izcelsmes valsts – Latvijas – ārpolitikas īstenošanā, specifiski pievēršoties Latvijas vēstniecību Eiropas Savienības dalībvalstīs piemēru analīzei laika posmā no 2016. gada līdz 2021. gada pavasarim. Šis maģistra darbs uzskatāms par kvalitatīvo pētījumu un par tā teorētisko ietvaru izraudzīts jaunā institucionālisma atzars – vēsturiskais institucionālisms. Darbā tiek izmantota Latvijas galvenās par ārpolitikas veidošanu atbildīgās institūcijas – Ārlietu ministrijas – publicēto dokumentu analīze, kā arī Latvijas vēstniecību 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenoto publiskās diplomātijas aktivitāšu gadījumu analīze, balstoties uz publiski pieejamo informāciju šo vēstniecību tīmekļa vietnēs. Pētnieciskās darbības rezultātā autors secina, ka Latvijas vēstniecību īstenotās publiskās diplomātijas aktivitātes aizvien ir atbilstošas šī koncepta pamatlīmenim, un, vairumā gadījumu tās izpildot kultūras diplomātijas formā, tām drīzāk ir atbalsta rakstura nozīme attiecībā pret tradicionālās diplomātijas aktivitātēm. Darbā secināts, ka nolūkā palielināt publiskās diplomātijas nozīmi ārpolitikas īstenošanā, nepieciešamas konceptuālas pārmaiņas un spiediens no attiecīgās politikas izstrādātāja, šajā gadījumā Ārlietu ministrijas, nevis no pašu vēstniecību puses.

The role of public diplomacy in the implementation of state foreign policy: The example of Latvian embassies in the European Union member states

In modern international relations public diplomacy can be considered as one of the most relevant and effective ways of achieving a favorable attitude towards your country in international society. This means that well-thought-out, purposeful and result oriented public diplomacy activities can help to achieve country's foreign policy goals and intentions, regardless of the size of the country or its goals, therefore, these activities can be compared to the essence of marketing only at the national level. With the aim of drawing conclusions that can help to improve the situation in the future, the author studies the role of public diplomacy in the implementation of foreign policy of his country of origin – Latvia - focusing on the analysis of examples of Latvian embassies in European Union member states starting from 2016. till the spring of year 2021. This master's thesis is considered to be a qualitative study and the concept of new institutionalism has been chosen as its theoretical framework – specifically, historical institutionalism. The analysis of documents published by Latvia's main institution responsible for foreign policy-making - Ministry of Foreign Affairs – is used in this paper, as well as the case studies of public diplomacy activities implemented by Latvian embassies in 17 European Union member states, based on publicly available information on their websites. As a result of research, the author concludes that the public diplomacy activities implemented by Latvian embassies are still in line with the basic level and early stages of this concept. In most cases, these activities are in the form of cultural diplomacy, and they have more of a supportive role to traditional diplomacy activities. The paper concludes that in order to increase the role of public diplomacy in the implementation of foreign policy, conceptual changes and pressure is needed from the relevant policy maker, in this case the Ministry of Foreign Affairs, and not from the embassies themselves.