Ķīna globālajā spēka līdzsvarā: atjaunojamo energoresursu faktors

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Ķīna globālajā spēka līdzsvarā: atjaunojamo energoresursu faktors”. Jautājums par Ķīnas vietu starptautisko attiecību kontekstā nav jauns. Tas regulāri tiek apskatīts no starptautisko attiecību pētnieku puses. Kopš izmaiņām starptautiskajā struktūrā, noslēdzoties Aukstajam karam, Ķīna ir bijusi viena no pretendentēm uz lielvaras statusu. Kopš 21.gs pirmās dekādes noslēguma jautājums par Ķīnu kā lielvaru ir izlemts, radot jaunus jautājumus. Kādi būs šīs jaunās lielvaras globālās līdzsvarošanas paņēmieni? Cik nozīmīga būs militārā elementa klātbūtne spēku līdzsvara nodrošināšanā? Atbildes uz šiem jautājumiem nav viennozīmīgas un ir mainīgas, sekojot katras lielvaras ārpolitiskajiem virzieniem un šo virzienu īstenošanas sekmēm. Šī pētījuma galvenais uzsvars tiek likts uz divu aspektu izpēti. Pirmkārt, Ķīnas atjaunojamo energoresursu izmantošanu globālā spēka līdzsvara transformēšanai strukturālā un merkantilā reālisma kontekstā. Otrkārt, skaidrot līdzsvarošanas nozīmību ar atjaunojamo energoresursu, kombinējot strukturālā reālisma un merkantilā reālisma teorētiskos ietvarus, kas īpaši izceļami Ķīnas atjaunojamo energoresursu globālajā stratēģijā, pievēršot uzmanību tehnoekonomiskā pārākuma attīstīšanai un izmantošanai. Pētījums sniedz ieskatu strukturālā reālisma un tā ietvaros radītā spēku līdzsvara skaidrojumā, attiecīgi īsumā attēlojot arī vēsturiski piedzīvotu spēku līdzsvara gadījumus. Vienlaikus pētījumā tiek attēlota arī atjaunojamo energoresursu nozīmība mūsdienu starpvalstu attiecību ietvaros kā tehnoloģiskā progresa virzīts sasniegums, kuru Ķīna ir transformējusi ārpolitiskā stratēģijā. Attiecīgi pētījuma noslēgumā konsekventi pievēršoties Ķīnas īstenotajai atjaunojamo energoresursu politikai Ķīnas īstenotās ārpolitikas kontekstā. Pētījuma ietvaros ir secināts, ka Ķīnas īstenotā atjaunojamo energoresursu ārējā stratēģija ir viens no stratēģiskajiem instrumentiem (līdzās vispārējai enerģētiskās drošības nodrošināšanai un Ķīnai nepieciešamo resursu iegūšanai), kā Ķīna īsteno globālā spēku līdzsvara transformēšanu. Tomēr šis instruments ir spējīgs nodrošināt ilgstošu Ķīnas klātbūtni Ķīnai interesējošos reģionos, jo atjaunojamie energoresursi nepieprasa piegādes ķēdes izvedi kā tas būtu fosilo energoresursu gadījumā Ķīnai īstenojot šāda veida resursu piegādes. Turklāt, Ķīnas uzņēmumu īstenotais investīciju pārvaldes modelis ārvalstīs ar apvienošanu un pārņemšanu sekmē ilgstošas Ķīnas klātbūtnes nodrošināšanu, tādā veidā apstiprinot merkantilā reālisma principus par uzņēmuma nacionalitātes nozīmi ārvalstīs.

The title of master’s thesis is “China in the global balance of power: the renewable energy factor”. The question about China’s place in context of transnational relations is anything but new. It has been regularly explored by scholars of international relations field. Since the changes in international structure marked by the end of Cold war the China has been one of the candidate powers qualifying for status of major power. Since the end of first decade of 21st century the question about China as major power is answered causing new questions to ask. What will be the techniques of balancing preferred by this new major power? What will be the importance of military strength securing the balance of power? Answers on these questions are not certain but contain obvious degree of variability. The main emphasize of this research is put on two aspects. Firstly, the usage of renewables to transform global balance of power in context of structural and mercantile realism. Secondly, to explain the importance of balancing via renewables by combining the theoretical frameworks of structural realism and mercantile realism that are especially highlightable within the China’s global strategy of renewables, simultaneously paying attention to development of superiority and exploitation of technoeconomic element. The research provides insight in explanation of structural realism and its created balance of power consequently and shortly reflecting cases of balance of power experienced historically. Simultaneously research reflects the importance of renewables in nowadays context regarding the transnational relations caused by technological progress which in turn China has transformed into foreign policy strategy. Eventually the attention to China’s implemented strategy of renewables in context of China transnational strategy is paid. The research leads to conclusions where transnational strategy of renewables implemented by China is one of strategic instruments (next to general provisions of energy security implementation as well as acquiring of resources necessary for China) how China transforms global balance of power. This instrument can provide long term presence of China in regions being of strategic importance to China, due to unnecessity to create supply chains as it would be in case of China having export links of fossil fuels. Also, the investment management model in foreign countries with China’s mergers and acquisitions facilitates long-term presence of China thus approving the principles of mercantile realism on importance of nationality of firms in foreign countries.