Ķīnas drošībošana Baltijas sabiedriskajos medijos: 2012.-2013. salīdzinājumā ar 2019.-2020.

Abstract

Maģistra darba tēma ir ’’Ķīnas drošībošana Baltijas sabiedriskajos medijos: 2012.-2013. salīdzinājumā ar 2019.-2020.’’ Ķīnas pieaugošā loma globālajā politikā, tajā skaitā arī Baltijas valstīs, aktualizē dažādus jautājumus par drošības aspektiem. Ķīna ir kļuvusi par vienu no globālajām līderēm, reizē tā kļūst par starptautisku izaicinājumu pārējām valstīm, tāpēc tās izaugsmei, sadarbības piedāvājumiem un drošības jautājumiem, riskiem tiek pievērsta liela uzmanība. Darba autore ar šo darbu vēlas parādīt un akcentēt, kuras tēmas tiek atspoguļotas kā drošības jautājumi, draudi no Ķīnas puses 2012.-2013.gadā, un kā šie jautājumi ir izmainījušies, vai tieši pretēji – saglabājušies 2019.-2020.gada periodā. Analizējot un pētot Baltijas valstu sabiedrisko mediju publikācijas tiks atainoti dati – kas, kādā veidā un kāpēc drošībo Ķīnu. Maģistra darba mērķis ir analizēt Ķīnas drošībošanu Baltijas sabiedrisko mediju publikācijās 2012.-2013. un 2019.-2020.gadā. Darbā ir analizēti un pētīti trīs Baltijas valstu sabiedriskie mediji, precīzāk – to publikācijas, kuros tiek atrasti izvēlētie atslēgas vārdi, kuri iezīmē, ka Ķīna tiek attiecināta, pozicionēta kā draudu avots, tātad publikācijas, kurās akcentēti drošībošanas jautājumi saistībā ar to. Lai sasniegtu darba mērķi un nonāktu pie secinājumiem, darbs tiek strukturēts trīs galvenās nodaļās. Sākotnēji tiek iepazīti drošībošanas teorijas teorētiskie aspekti, analizējot un pētot literatūru, lai saprastu teorijas izveidošanos, pamatidejas, sektorus un aktorus, kā arī tās kritiku. Otrajā nodaļā tiek vērsta uzmanība Ķīnas attiecībām ar visām trim Baltijas valstīm, kā attiecības veidojušās, kas valstis saista un vieno, kā attiecības attīstījušās. Trešajā nodaļā tiek padziļināti analizēti izvēlētie Baltijas sabiedriskie mediji, meklējot publikācijās izvēlētos atslēgas vārdus, analizējot Ķīnas drošībošanu, identificējot drošībošanas procesā iesaistītos aktorus, tēmas un sektorus. Darba gaitā tika pārbaudīta izvirzītā hipotēze: 2019.-2020. gadā Baltijas sabiedriskajos medijos Ķīnu visvairāk drošībo valsts institūcijas, drošības iestādes un paši mediji. Darba gaitā tika secināts, ka izvirzītā hipotēze apstiprinās. Ķīnu drošībo dažādi aktori, tomēr analizējot publikācijas – visbiežāk Ķīnu drošībo valsts institūcijas (Ministru kabinets, Saeima, ministrijas), kā arī valsts drošības dienesti un paši mediji, veicinot publikācijas dinamiku un paspilgtinot vēstījuma formu. 2019.-2020.gadā Ķīnas drošībošana Baltijas sabiedriskajos medijos ir pieaugusi daudzās jomās, taču darba autore vēlas izcelt politisko ietekmi, dezinformāciju, piedāvāto un sniegto investīciju, sadarbības neatbilstības un slimību jautājumus. Darbs sastāv no trīs nodaļām un 18 apakšnodaļām. Darbā izmantota: 53 bibliogrāfiskā vienība. Atslēgvārdi: Baltijas valstu sabiedriskie mediji, Ķīna, drošībošana.

The topic of the master’s thesis is ’’China’s securitization in Baltic public broadcasters: 2012.-2013. comparing to 2019.-2020.’’ China’s growing role in global politics, including in the Baltic States, raises various questions about security aspects. China has become one of the global leaders, at the same time it is becoming an international challenge to other countries, so a lot of attention is paid to its growth, investment offers, security issues, and other risks. With this master thesis the author wants to show and emphasize which topics are reflected as security issues, threats from China in 2012.-2013., and how these issues have changed, or on the contrary - remained in the period of 2019.-2020. Analyzing and researching the public broadcaster's publications of the Baltic States will show the data of China’s securitization. The author analyzes and researches three Baltic countries' public broadcasters, more precisely - their publications, in which the chosen keywords are found, which indicate that China is attributed, positioned as a source of threat, and publications that emphasize security issues related to it. To achieve the goal of the work and come to conclusions, the work is structured in three main sections. Initially, the theoretical aspects of security theory are explored by analyzing and researching the literature to understand the development of the theory, basic ideas, sectors, and actors, as well as its critique. The second chapter focuses on China's relations with all three Baltic States, how relations have developed, what connects and unites countries. In the third chapter, the selected Baltic public broadcasters are analyzed, searching for the keywords chosen in the publications, analyzing China's securitization, identifying the actors, topics, and sectors involved in the security process. In the course of the work, the hypothesis was tested: “2019.-2020. in the Baltic public broadcasters, state institutions, security institutions, and the media themselves securitize China the most.’’ All in all, it was concluded that the hypothesis was confirmed. China’s securitization is made by various actors, however, when the author was analyzing all these publications - most often China is called as a threat by state institutions (Cabinet of Ministers, Saeima, other ministries), as well as state security services and the media themselves, promoting the dynamics of publication and enhancing the message form. In 2019.-2020., China's security in the Baltic public broadcasters has increased in many areas, but the author wants to highlight the issues of political influence, misinformation, proposed and provided investments, inconsistencies in cooperation, and diseases. The work consists of three chapters and 18 subsections. Thesis used: 53 bibliographical entries. Keywords: Baltic public broadcasters, China, securitization.