Augšstilba mugurējās grupas muskuļu garuma izmaiņu salīdzinājums, izmantojot pašmasāžas ruļļu un statiskās stiepšanas metodes

Abstract

Darba nosaukums: Augšstilba mugurējās grupas muskuļu garuma izmaiņu salīdzinājums, izmantojot pašmasāžas ruļļu un statiskās stiepšanas metodes. Pētījuma aktualitāte: Muskuļu garums vienmēr ir bijis aktuāls temats, tāpat arī veidi, kā to palielināt, it īpaši, ja to varētu veikt ar pašmasāžas palīdzību. Līdzīgi kā dažādas muskuļu stiepšanas tehnikas arī pašmasāžas ruļļus iesaka izmantot, gan pirms treniņa, lai uzlabotu asins apgādi muskuļiem, kā arī pēc treniņa, lai uzlabotu mobilitāti un veicinātu atjaunošanās procesus. Dažos pētījumos pretrunīgi vērtē pašmasāžas ruļļu iedarbību uz saistaudiem un fasciju, jo līdz galam nav skaidrs kāpēc notiek izmaiņas muskuļu garumā un citās struktūrās, tāpēc vairākos pētījumos koncentrējas uz funkcionālo parametru kā lokanības, izturības un muskuļu atjaunošanās spēju mērīšanu dažādām cilvēku grupām (Krause, 2017). Pētījuma mērķis: Salīdzināt augšstilba mugurējās grupas muskuļu garumu izmaiņas, izmantojot pašmasāžas ruļļu metodi un statiskās stiepšanas metodi. Pētījuma hipotēze: Veicot pašmasāžu ar putu ruļļiem, augšstilba mugurējās grupas muskuļu garums pieaugs vairāk kā, izmantojot statiskās stiepšanas metodi. Pētījuma populācija: 20 Praktiski veseli, X biedrības, organizēto treniņu, apmeklētāji (gan sievietes, gan vīrieši, no 18 gadu vecuma), dalībnieki tika sadalīti 2 grupās, katrā grupā 10 dalībnieki, viena grupa izmantoja pašmasāžas ruļļu metodi, otra grupa, statiskās stiepšanas metodi. Pētījuma metodes: Lai izstrādātu kvalifikācijas darbu, tika izmantotas, sekojošas, pētījuma metodes, literatūras avotu izpēte un analīze, aptaujas anketa, kas palīdzēja atlasīt dalībniekus pētījuma veikšanai. Pētījumā tika izmantoti 2 autores izstrādāti vingrojumu kompleksi augšstilba mugurējās grupas muskuļiem (statiskās stiepšanas vingrojumi un vingrojumi ar pašmasāžas ruļļiem), kā arī “90-90” taisnas kājas pacelšanas tests. Secinājumi: Salīdzinot, abas darbā izmantotās metodes, darba autore secina, ka izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, jo, kaut ar minimālu pārsvaru, bet labākus rezultātus uzrādīja grupa, kas izmantoja pašmasāžas ruļļu metodi, taču daudz neatpalika arī statiskās stiepšanas metode. Autore iesaka turpināt līdzvērtīgus pētījumus, lai pārliecinātos par rezultātu objektivitāti, iesaistot lielāku dalībnieku skaitu un, iespējams, mainītu izpildes intervālus, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus.

Title: Comparison of hamstring muscle length changes using self-massage rollers and static stretching methods. Topicality of the research: Length of the muscles has always been a interesting topic, as ways to increase it, especially if it could be done with self-massage. Like various muscle stretching techniques, self-massage rollers are recommended, both before training to improve blood supply to the muscles, and after training to improve mobility and promote recovery. Some studies contradict the effects of self-massage rollers on connective tissue and fascia, as it is not entirely clear why changes in muscle length and other structures occur, so several studies focus on measuring functional parameters such as flexibility, endurance and muscle ability to regenerate (Krause, 2017) . Purpose: To compare the changes in the length of the hamstring muscles using the method of self-massage rollers and the method of static stretching. Hypothesis: Self-massage with foam rollers will increase the length of the hamstring muscles more than using the static stretching method. Population: 20 Practically healthy, X societies, organized training visitors (both - women and men, from the age of 18), participants were divided into 2 groups, 10 participants in each group, one group used the self-massage roller method, the other group, static stretching method. Methods: Research and analysis of literature sources, questionnaire helped to select participants for the research. The study used 2 sets of exercises developed by the author for the hamstring muscles (static stretching exercises and exercises with self-massage rollers), as well as a “90-90” straight leg lifting test. Conclusions: Comparing the two methods used in this study, the study author concludes that the hypothesis has been confirmed, because, although with a minimal predominance, the group using the self-massage roller method showed better results, but the static stretching method did not lag far behind. The author recommends continuing equivalent research to ensure the objectivity of the results, involving a larger number of participants and possibly changing the execution intervals to achieve even better results.