Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas komunikācija digitālo mediju dienaskārtībā

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas komunikācija digitālo mediju dienaskārtībā”. Maģistra darbs tika izstrādāts ar mērķi, lai noskaidrotu vai Eiropas Savienības vides politika un tās komunikācijas instrumenti – komunikācijas kanāli, vēstījumi, auditorijas un politiskā mediatizācija ir ietekmējusi Latvijas sabiedrības zaļo domāšanu. Darbā tik izvirzīta sekojoša hipotēze- Eiropas Savienības vides politikas komunikācijas instrumenti ir veicinājuši Latvijas sabiedrības zaļo domāšanu digitālo mediju dienaskārtībā. Lai pierādītu hipotēzi, darbā ir izmantota kvalitatīvā pētījuma metode, analizējot ES-Eiropas Komisijas, un Latvijas vides institūciju komunikācijas kanālu, vēstījumu, auditorijas un mediatizācijas analīzi mediju dienaskārtībā. Vides politika un zaļās domāšanas koncepts, sevišķi atkritumu šķirošana ir viena no tām nozarēm par kuru raida, raksta un runā visu veidu mediji. Tai ir ietekme uz bioloģisko daudzveidību, augsni un apkārtējo vidi. Eiropas Savienība, vides sektorā ir uzstādījusi augstu latiņu, tā ir globālais partneris pārējām lielvarām, kā arī tās augstie vides standarti tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs. Darba pirmā nodaļa iezīmēja teorētisko skatījumu uz pētījumu, aptverot eiropeizāciju un dienaskārtības teoriju. Šī nodaļa balstījās uz vairāku pētnieku atziņām, par pašu eiropeizācijas procesu kopumā. Īsumā tika iezīmētas dienaskārtības teorijas loma un tās pieaugošā mediju loģika. Darba otrā nodaļā ir aplūkots jautājums par Eiropas Savienības vides politikas vispārējo gaitu, tās attīstību, kā arī vēsturisko skatījumu, līdz ar Romas līguma stāšanos spēkā. Šajā nodaļā parādās ES augstie vides standarti, regulu un direktīvu kontekstā. Trešā nodaļa konkrēti aplūko Latvijas vides politikas sektoru, tās attīstību un arī vēsturisko perspektīvu līdz ar Latvijas neatkarībs atgūšanu. Darba ceturā nodaļa ir pētījums, kura ietvaros tika analizēti ES vides politikas komunikācijas galvenie instrumenti, un kā šie instrumenti ir veicinājuši Latvijas zaļo domāšanu. Lai varētu novērtēt hipotēzes apstiprināšanos šajā nodaļā tika izvērtēti ES vides komunikācijas instrumenti Latvijas mediju dienaskārtībā, un kā sekundārā pētījuma daļa- sabiedrības viedoklis par zaļo domāšanu kopumā, balstoties uz Eurobarometer statistikas datiem laika posmā no 2004.gada līdz 2017.gadam.

The title of master’s thesis is “Communication of European Union and Latvian environmental policy on the digital media agenda”. The master’s work was developed with aim of clarifying whether the European Union environmental policy and its communications tools which are communication channels, messages, audiences and political mediatisation have influenced the green thinking of Latvian society. The following thesis in master’s work is- the European Union environmental policy communication instruments have contributed to the green thinking of Latvian society on the digital media agenda. In order to prove master’s work hypothesis, in work is used qualitative method for analysing the communication channels, messages, audience and mediatisation analysis of the EU- European Commission and Latvian environmental institutions of the media agenda. Environmental policy and this concept of green thinking particulary the sorting of waste, is one of the sectors of which all kinds of media are broadcastng, writing and also speaking. It ha san impact on biodiversity, soil and the environment. The first chapter of the work highlighted the theoretical view of the study covering europeanisation and the theory of the agenda. This chapter was based based on the knowledge of a number of researchers on the process of europeanisation itself as a whole. The role of the theory on the agenda and its growing media logic were briefly highlighted. The second chapter deals with overall progress of the European Unions environmental policy, its development and its historical view, along with the entry into force of the Threaty of Rome. This chapter presents the EU’s high environmental standards in the context of regulations and directives. The third chapter looks specifically at Latvia’s environmental policy sector, its development and also the historical perspective, along with the recovery of Latvias independence. And least is fourth section of work is a study in which the main instruments of communication of EU environmental policy were analysed, and how these instruments have contributed to Latvia’s green thinking. In order to assess the approval of the hypothesis in this chapter, the EU environmental communication instruments were evaluated on the Latvian media agenda and, as part of the secondary study, public opinion on green thinking in general, based on Eurobarometer statistics from 2004 to 2017.