Latvijas plašsaziņas mediju ētikas institucionālais regulējums.

Abstract

Maģistra darba “Latvijas plašsaziņas mediju ētikas institucionālais regulējums” teorijas daļā ir apskatīta literatūra par pētījumā izmantotajiem ar plašsaziņas mediju ētiku saistītajiem jēdzieniem, kā arī vārtu sargāšanas teorijas un sociālās atbildības teorijas galvenie principi. Tāpat ir iegūts priekšstats par atsevišķiem mediju ētikas principiem un to institucionālo regulējumu citās Eiropas valstīs, apkopots vispārējs Latvijas Mediju ētikas padomes (LMĒP) raksturojums un apskatīti pētījumi par ētikas principiem, pārkāpumiem un institucionālo regulējumu plašsaziņas medijiem radniecīgās nozarēs. Apskatot teoriju, tiek secināts, ka mediju ētikas uzraudzībai vispiemērotākā ir pašregulācijas forma, tādējādi mediji paši var kontrolēt un uzraudzīt satura radīšanas procesu (attiecas uz vārtu sargāšanas teoriju), kā arī izvērtēt rezultātu (sociālās atbildības teorija). Darba pētnieciskajā daļā aprakstītas izmantotās pētniecības metodes – kontentanalīze un daļēji strukturētās intervijas. Ar kontentanalīzes palīdzību tiek apskatīts un izvērtēts Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodekss un pēc tā pieņemtie lēmumi par mediju lietotāju saņemtajām sūdzībām, vēršot uzmanību uz visbiežāk minētajiem problēmjautājumiem jeb pārkāptajiem Latvijas Mediju ētikas padomes ētikas kodeksa principiem. Ar daļēji strukturēto interviju metodi tika noskaidroti plašsaziņas mediju jomas pārstāvju un ekspertu viedokļi par pašreizējo mediju ētikas institucionālā regulējuma situāciju Latvijā, par LMĒP paveikto līdz šim, kā arī viņu novērojumi par ētikas principu pārkāpumiem plašsaziņas medijos un ieteikumi, ko varētu mainīt šī brīža institucionālajā regulējumā. Maģistra darba noslēgumā tiek diskutēts, kā iepriekš minētās teorijas mijiedarbojas ar plašsaziņas mediju ētikas institucionālā regulējuma darbību realitātē, salīdzināti līdzīgo pētījumu galvenie aspekti ar maģistra darba pētījumu un sniegtas svarīgākās atziņas par empīriskajā daļā iegūtajiem datiem. Reizē iegūtas atbildes uz pētījuma jautājumiem: kāds ir LMĒP konceptuālais pozicionējums plašsaziņas mediju ētikas institucionālajā regulējumā Latvijā, kādi ir LMĒP visbiežāk konstatētie mediju ētikas pārkāpumi Latvijas mediju vidē un kā vērtējama LMĒP darbība un kādas ir tās pilnveidošanas iespējas? Nobeigumā tiek secināts, ka LMĒP ir Latvijas mediju ētikai nozīmīga institūcija, kurai jau līdz šim izdevies veicināt Latvijas mediju ētikas labo praksi. Tāpat arī tika izpētīts, ka visbiežāk konstatētie problēmjautājumi ir par godprātības, cieņas un daudzveidības principiem. Lai arī LMĒP pagaidām darbojas tikai nedaudz vairāk nekā 2 gadus, tā jau ir sevi no labākās puses, tomēr netiek izslēgtas arī tās darbības pilnveidošanas iespējas

In the master thesis “Institutional regulation of Latvian media ethics”, views mass media related concepts, the basic principles of gatekeeping theory and social responsibility theory. And thesis also obtained an idea of individual principles of media ethics and their institutional regulation in other European countries, summarized general description of Latvian Media Ethics Board (LMĒP) and viewed studies on ethical principles, infringements and institutional regulation in media-related industries. The theory concludes that self-regulation is the most appropriate form for monitoring media ethics, so that the media can control and monitor the process of creating content (gatekeeping theory) and also assess the outcome (social responsibility theory). The empirical part of the work describes the research methods - content analysis and semi-structured interviews. The content analysis looks at and evaluates the LMĒP’s Code of ethics and the decisions taken regarding complaints received by media users, paying attention to the most frequently mentioned issues or to the violated principles of the LMĒP’s Code of ethics. The semi-structured interview method cleared the views of media representatives and experts on the state of institutional regulation of the Latvian media ethics, on the progress made so far, as well as their observations on breaches of ethical principles in the media, and recommendations on what could be improved in the institutional regulation. At the end of the Master's thesis, it is discussed how the mentioned theories interact with the functioning of the institutional regulation for media ethics in reality, compared the main aspects of similar studies, and the most important findings on the data contained in the empirical part. As well as answers to the questions of the study: what is the conceptual positioning of the LMĒP in the institutional regulation of media ethics in Latvia, what are the most frequently identified violations of media ethics in the LMĒP and Latvian media environment and how the activities of LMĒP are to be assessed and what are the possibilities for improving it? It is concluded that the LMĒP is important to the ethics of Latvian media, which has already succeeded in promoting good practices of Latvian media ethics. It was also explored that the most frequently mentioned questions are the principles of integrity, respect and diversity. Although the institution has been operating for a limited period of more than 2 years, it has already demonstrated itself on a very good basis, it does not, however, exclude additional development opportunities