Latvijas valdības un par Covid-19 izplatības ierobežošanu atbildīgo amatpersonu riska komunikācija ārkārtējās situācijas laikā.

Abstract

Covid-19 pandēmija nenoliedzami visā pasaulē uzskatāmi parādīja valstu gatavību šādu globālu izaicinājumu risināšanā. Riska komunikācija ir būtiska ārkārtējo situāciju apdraudējuma ierobežošanas instruments. Tādēļ, lai sniegtu priekšlikumus riska komunikācijas pilnveidei, maģistra darbā “Latvijas valdības un par Covid-19 izplatības ierobežošanu atbildīgo amatpersonu riska komunikācija ārkārtējās situācijas laikā” tika pētīts, vai Latvijas amatpersonu riska komunikācija ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 10. jūnijam atbilda riska komunikācijas teorijām un labās prakses vadlīnijām, kā rāmēšanu veica komunikācijas veidotāji un kā to atspoguļoja mediji. Darba teorētiskajā daļā apskatīti vispārīgie Gruniga un Lasvela komunikācijas modeļi pētījuma ietvara gūšanai, riska komunikācijas teorijas, pievēršot uzmanību tieši risku uztveres faktoriem un mentālā trokšņa ietekmei, kā arī rāmēšanas nozīme un metodes vēstījumu uztveres manipulēšanai. Pētījums veikts, pirmkārt, izmantojot vienpadsmit dziļās intervijas ar komunikācijas veidotājiem, runas personām un mediju pārstāvjiem. Otrkārt, veikta apjomīga satura analīze divdesmit astoņām Ministru kabineta preses konferencēm, sešdesmit pavadošajām preses relīzēm un divi simti trīsdesmit četrām interneta portālu publikācijām saistībā ar preses konferencēs ziņoto. Maģistra darba pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijas valsts pārvaldei trūka kā riska komunikācijas stratēģijas, tā caurvijoši riska komunikācijas vēstījumi, kas bija pirmā būtiskā barjera izcilai riska komunikācijai. Pirms pirmās ārkārtējās situācijas netika arī ievāktas un Latvijas situācijai aprobētas riska komunikācijas labās prakses un vadlīnijas. Tā rezultātā ikdienas darbā vēstījumu rāmēšana neieņēma būtisku lomu, ko daļēji kompensēja mediji, izceļot viņuprāt būtiskākos vēstījumus savās publikācijās. Lai likvidētu dažādās riska komunikācijas barjeras, maģistra darba rezultātā izstrādāts priekšlikumu kopums, kas noteiktu atbildības un ietvaru riska komunikācijas pilnveidošanai un koordinēšanai, celtu uzticību komunikācijas veidotāju spējām un kapacitātei un palīdzētu gan veiksmīgāk izmantot komunikācijā riska uztveri ietekmējošos faktorus, gan uzrunāt ne tikai sabiedrību kā kopumu, bet arī tās nozīmīgākās grupas.

The Covid-19 pandemic undoubtably highlighted in every country its preparedness level for such a global challenge. Risk communication is an essential part of limiting the threats in the emergency situation. Therefore, to develop suggestions for risk communication improvements, in the Master’s Thesis “Risk communication during the emergency situation from the Government of Latvia and the officials responsible for limiting the spread of Covid-19” it is researched, if the risk communication of the Latvian officials during the emergency situation from the 12th March to 10th June 2020 coincides with risk communication theories and best practice guidelines, and how framing was carried out by the communication officials and how the media reflected it. In the theoretical part the overall communication models of Grunig and Laswell examined, and the risk communication theories looking at risk perception factors and mental noise, and framing theory in the sense of narrative development are inspected. The research itself is done, first, by eleven deep interviews with communication officials, spokespeople and media representatives. Secondly, a voluminous content analysis was done with twenty-eight press conferences by the Cabinet of Ministers, sixty accompanying press releases after the meetings of the Cabinet of Ministers and two hundred and thirty-four media publications about the announcements at the press conferences. The results of the Master’s Thesis research reveals that the Latvian government did not have a risk communication strategy and pervasive risk communication narratives, which was a barrier to overcome. Before the emergency situation best practices and guidelines from around the world were not gathered and approbated to the Latvian situation. Therefor framing was not a significant part of the daily communication work, which however was slightly compensated by the media who framed it according to their priorities. To overcome the aforementioned barriers, as a result of the research done a list of suggestions have been developed, which would set the responsibilities and a framework for improving risk communication and coordination, raise the trust level of the capabilities of the communication officers and their capacity, and would help make better use of the risk perception factors and addressing not just the whole of the society, but also its specific target groups.