Pētnieciskās žurnālistikas dienaskārtības modelis: Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” rakstu sērijas “Vardarbība ģimenē” un vardarbības novēršanas politikas analīze.

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Pētnieciskās žurnālistikas dienaskārtības modelis: Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” rakstu sērijas “Vardarbība ģimenē” un vardarbības novēršanas politikas analīze. Mērķis ir noteikt pētnieciskās žurnālistikas rakstu sērijas dienaskārtības modeli vardarbības ģimenē un vardarbības novēršanas politikas atspoguļošanā. Analītiskais žurnālistikas projekts aktualizē vardarbības skarto cilvēku pieredzes stāstus un institūciju darbību vai bezdarbību problēmu risināšanā. Darba struktūru raksturo tā piecas daļas – pētnieciskā žurnālistika, analizējot tās praksi un definējumu, vardarbības novēršanas politika, analizējot sociālo politiku, vardarbības novēršanas politiku Latvijā un vardarbību ģimenē, mediju dienaskārtības teorija, pētījuma metodes un izlases apraksts, pētījuma datu apkopojums un analīze, vērtējot pētnieciskās žurnālistikas rakstus, vardarbības novēršanas politikas dokumentus un ekspertu intervijas Rakstu sērija balstās uz žurnālistu komentāriem, viedokļiem, arī profesionāļu izteikumiem bez padziļinātas informācijas analīzes, jo raksti, salīdzinājumā ar pētījumā iegūtajiem datiem, neatklāj iepriekš nezināmus faktus attiecībā un pastāvošajām problēmām vardarbības novēršanas politikā. Lai noteiktu, kāds ir pētnieciskās žurnālistikas dienaskārtības modelis ne tikai apzīmējuma fiziskā izpratnē, bet arī tajā ietvertā komunikācijas virzību un nozīmes skaidrojumu, būtiski ir secināt arī par to, kādas problēmas vardarbības novēršanas politikā tiek atspoguļotas, tādejādi pievēršot lasītāja uzmanību. Žurnālistu atspoguļotā informācija rakstu sērijā par vardarbību ģimenē ir vērtējama kritiski. Īpaši attiecībā uz paustās informācijas patiesumu, interpretējot valsts pārvaldes institūciju kompetenci un norādot uz to pārstāvju paviršo darbu. Jo būtībā žurnālisti nepamatoti kritizē institūciju, amatpersonu un pat neatkarīgas tiesu varas pieņemtos lēmumus un darbības, tomēr paši rakstu autori maldina sabiedrību par profesionāļu kompetenci, atspoguļojot problēmas vardarbības novēršanas politikā.

The title of the Master's thesis is “The Agenda Setting Model of Investigative Journalism: Analysis of the Baltic Center for Investigative Journalism Re:Baltica Article Series “Domestic Violence” and the Violence Prevention Policy. The analytical journalism project updates the experiences of people affected by violence and the actions or inactions of institutions in solving problems. The structure of the work is characterized by its five parts - investigative journalism, analyzing its practice and definition, violence prevention policy, analyzing social policy, violence prevention policy in Latvia and domestic violence, media agenda theory, research methods and sample description, research data collection and analysis, evaluating research journalism articles, violence prevention policy documents and expert interviews. The series of articles is based on journalists' comments, opinions, as well as statements of professionals without in-depth analysis of information, because the articles, compared to the data obtained in the study, do not reveal previously unknown facts and existing problems in violence prevention policy. In order to determine the model of the agenda setting of investigative journalism not only in the physical sense of the term, but also in the direction and explanation of the communication contained in it, it is important to conclude about the problems of violence prevention policy, thus drawing the reader's attention. The information presented by journalists in a series of articles of domestic violence is critically valued. Especially with regard to the truthfulness of the information provided, interpreting the competence of public administration institutions and indicating the superficial work of their representatives. Because, in essence, journalists unjustifiably criticize the decisions and actions of institutions, officials and the independent judiciary, the authors themselves mislead the public about the competence of professionals, reflecting problems in violence prevention policy.