Medijpratība internetā – trīs sabiedrības grupu salīdzinājums pēc izglītības līmeņa.

Abstract

Maģistra darba “Medijpratība internetā – trīs sabiedrības grupu salīdzinājums pēc izglītības līmeņa” mērķis ir noskaidrot, kāda ir sabiedrības medijpratība internetā, atkarībā no izglītības līmeņa, un kādas medijpratības problēmas rodas, izmantojot kvalitatīvo fokusa grupu diskusijas metodi, lai salīdzinātu fokusa grupu respondentus pēc izglītības līmeņa. Temata aktualitāti pamato 2020.gada kvantitatīvo pētījumu dati par medijpratību/medijpratības prasmēm. Internets un sociālie mediji ļauj maldinošai informācijai izplatīties lielā ātrumā, tādēļ svarīgi izpētīt, kā izglītības līmenis palīdz medijpratības jautājumos un kādus riskus var radīt nepietiekamas prasmes.

Lai sasniegtu mērķi un atbildētu uz pētnieciskajiem jautājumiem, tika analizēti sekundārie kvantitatīvie sabiedrības aptaujas dati par medijpratību. Praktisko daļu veido trīs fokusa grupu diskusijas pēc izglītības līmeņa.

Darbs sastāv no teorijas un pētījuma daļas, kas ietver metodoloģiju un pētījumu rezultātus. Teorētiskā daļa ietver informāciju par medijpratību, dezinformāciju, viltus ziņām, mediju auditoriju, mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, uz kuras balstās praktiskā daļa. Pētījuma daļā tiek analizētas medijpratības prasmes, informācijas izmantošana un novērtēšana – kā atpazīst kvalitatīvu informāciju. Medijpratībai ir liela loma – tā spēj pasargāt no mediju negatīvās ietekmes un manipulācijas. Pētījuma secinājumi rāda, ka interneta lietotāji ar augstāko izglītību izprot informācijas meklēšanas nozīmi un ietekmējošos faktorus. Tie prot kritiski izvērtēt un analizēt informāciju. Savukārt sabiedrības grupas ar zemāku izglītību augstāk vērtē savu medijpratību, bet neizvērte un nepārbauda informāciju. Medijpratības prasmes ietekmē ne tikai izglītība, bet arī auditorijas aktivitāte un pasivitāte. Sabiedrība ar vidējo un vidējo profesionālo un pamatizglītību ir pasīvā auditorija, jo trūkst intereses un zināšanas, kur iegūt papildus informāciju par medijpratību. Galvenais informācijas iegūšanas avots – sociālie mediji, taču ne reti tajos pieejama dezinformācija. Turklāt informācijas pārpilnība, formātu dažādība un influenceru jeb ietekmētāju veidots saturs rada pārslodzi uztver. Tāpat iedzīvotāji kļuvuši prasīgāki pret medijiem, lai tie publicētu kvalitatīvu un pārbaudītu saturu.

The aim of the Master's thesis “Media literacy on the Internet – a comparison of three groups of society by level of education” is to find out the media literacy of society on the Internet, depending on the education level, and what media literacy problems arise, using the qualitative focus group discussion method, to compare focus group respondents by educational level. The topicality of the topic is based on the 2020 quantitative research data on media literacy/media literacy skills. The Internet and social media allow misleading information to spread at high speed, so it is important to study how the level of education helps with media literacy issues and what risks can lead by a lack of skills.

In order to achieve the goal and answer the research questions, the secondary quantitative data of the public survey on media literacy were analyzed. The practical part consists of three focus group discussions according to the level of education.

The project consists of a theory and research part, which includes methodology and research results. The theoretical part includes information about media literacy, misinformation, fake news, media audience, media use and satisfaction theory, on which the practical part is based. The research part analyzes media literacy, information use and evaluation – how to recognize qualitative information. Media literacy plays an important role – it can protect against the negative influence and manipulation of the media. The findings of the study show that Internet users with higher education understand the importance of information search and the influencing factors. They are able to critically evaluate and analyze information. Groups with lower education value their media literacy higher, but do not evaluate and verify information. Media literacy skills are influenced not only by education, but also by audience activity and passivity. The society with secondary and secondary professional and basic education is a passive audience, because there is a lack of interest and knowledge where to get additional information about media literacy. The main source of information is social media, but it is not uncommon for misinformation to be available in them. In addition, the abundance of information, the variety of formats and the content created by influencers create an overload of perceptions. Citizens have become more demanding of the media – they have to publish quality and tested content.