Emocionālā ēšana kā atbildes reakcija uz stresu darbā.

Abstract

Maģistra darba nosaukums. Emocionālā ēšana kā atbildes reakcija uz darba izraisītu stresu. Problēma. Ilgstošs stress atstāj ietekmi uz cilvēka kognitīvajām spējām, vielmaiņu un endokrīno sistēmu. Stress var veicināt emocionālo ēšanu, kas savukārt negatīvi ietekmē veselību kopumā. Emocionālās ēšanas ietekmē tiek izvēlēti saldi un trekni ēdieni, kas ir ar augstu ogļhidrātu un tauku sastāvu un palielinātu enerģijas daudzumu. Viena no galvenajām emocionālās ēšanas sekām ir aptaukošanās, kas savukārt palielina cukura diabēta un sirds - asinsvadu slimību risku. Latvijā līdz šim nav publicēti pētījumi par emocionālās ēšanas saistību ar stresu darbā, tās izplatību un izvēlētajiem pārtikas produktu veidiem. Darba mērķis. Izpētīt ēšanas paradumus personām ar emocionālo ēšanu saistībā ar darba izraisītu stresu. Pētījuma metodes. Tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, Pētījums notika tiešsaistē Qualtric platformā no 2021.gada 1.februāra līdz 10.februārim. Pētījumā piedalījās 807 strādājošas sievietes vecumā no 21 gada. Kā pētījuma instruments tika izmantota aptaujas anketa, kas sastāvēja no 5 daļām – demogrāfiski jautājumi, pārtikas biežuma anketa EPIC FFQ, DEBQ, DASS-21 un COPSOQ III. Rezultāti un secinājumi. Sieviešu vidējais vecums bija 31,6  8,1 gadi, ĶMI 23,7  4,1. Emocionālās ēšanas vidējais rādītājs 2,7  0,9. DASS stresa vidējais rādītājs – 17,5  8,8. COPSOQ stresa rādītājs 41.27  17.11, bet darba temps - 53.31  22.34 un daudzuzdevumu režīms - 69.04  18.12. Saldu un treknu ēdienu patēriņš mēnesī 2.99  0.94. Novērota statistiski ticama pozitīva korelācija (r = 0.262, p < 0.001) starp emocionālo ēšanu un saldu un treknu ēdienu patēriņu, negatīva statistiski ticama korelācija (r = -0.145, p < 0.001) starp ierobežojošo ēšanu un saldu un treknu ēdienu patēriņu. Tika konstatēta statistiski ticama negatīva korelācija starp darba kontroli un saldu un treknu ēdienu patēriņu (r = -0.08, p = 0.027), kā arī statistiski ticama spēcīga korelācija starp COPSOQ stresa rādītāju un saldu un treknu ēdienu patēriņu. Dalībnieces ar augstāku emocionālās ēšanas rādītāju patērē vairāk saldus un treknus ēdienus. Augstāks stresa un emocionālās ēšanas rādītājs paredz lielāku saldu un treknu ēdienu patēriņu. Dalībnieces ar augstu stresa līmeni patērē vairāk saldus un treknus ēdienus un emocionālās ēšanas rādītājam ietekme ir neliela.

Title of master's thesis. Emotional eating in response to work-related stress. A problem. People with emotional eating tend to select sweet and fatty foods that are high in carbohydrates and fats, and have a high caloric value. One of the main consequences of emotional eating is obesity, which in turn increases the risk of diabetes and cardiovascular disease. Prolonged stress affects a person's cognitive abilities, metabolism and endocrine system. Stress can also promote emotional eating, which in turn has a negative effect on overall health. To date, no research has been published in Latvia on the relationship between emotional eating and work-related stress, its prevalence, or preferred food types. The aim of the work. To study the eating habits of people who emotionally eat when faced with work-related stress. Research methodology. A quantitative cross-sectional study was conducted online on the Qualtric platform from February 1, 2021 to February 10, 2021. The study involved 807 working women aged 21 and over. A 5-part questionnaire was used as the research tool including demographic questions, a food frequency questionnaire (EPIC FFQ), and questions from the Dutch Eating Behaviour Questionnaire (DEBQ), the Depression, anxiety, stress scale (DASS-21), and the Third Version of the Copenhagen Psychosocial Questionnaire (COPSOQ III). Results and conclusions. The data analysis included women with an average age of 31.6 8.1 years, and with a BMI of 23.7 4.1. The average indicator of emotional eating is 2.7 0.9. DASS stress average was 17.5  8.8. COPSOQ stress indicator was 41.27 17.11, while the work pace and multitasking mode (proxies for work-related stress) were 53.31  22.34 and 69.04 18.12 respectively. Consumption of sweet and fatty foods per month was 2.99  0.94. There was a statistically significant positive correlation (r = 0.262, p <0.001) between emotional eating and the consumption of sweet and fatty foods, and a negative statistically significant correlation (r = -0.145, p <0.001) between restrictive eating and consumption of sweet and fatty foods. There was a statistically significant negative correlation between work control and consumption of sweet and fatty foods (r = -0.08, p = 0.027), as well as a statistically significant strong correlation between COPSOQ stress index and consumption of sweet and fatty foods. The key findings were that participants with higher rates of emotional eating consume more sweet and fatty foods. A higher rate of stress and emotional eating in an individual implies a higher consumption of sweet and fatty foods, however participants under high stress consume more sweet and fatty foods and therefor the effect of emotional eating on consumption of sweet and fatty foods is small.